Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 05:41
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Lietuvas ieņēmumu dienestā strādā gandrīz trīs reizes mazāk darbinieku nekā Latvijā – attiecīgi, ņemot vērā to, ka Lietuvā ir 2,8 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā tikai 1,8 miljoni, jāsecina, ka kaimiņvalsts dienests strādā efektīvāk.
Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā to secināja arī par Igaunijas valsts ieņēmumu dienestu.
Salīdzinošie lielumi
Lietuvā ieņēmumu dienests, analogs mūsu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), saucas Finanšu ministrijas Valsts nodokļu inspekcija - lietuviski saīsinājumā VMI. Spriežot pēc iestādes mājas lapā publicētās informācijas, tajā strādā 1 332 darbinieki. Jāatgādina, ka Igaunijā ir 1 049 nodokļu iekasētāji, bet Latvijā – 3 850 VID darbinieki.
Ieņēmumi Lietuvas valsts budžetā 2022. gadam plānoti 14,8 miljardu eiro apmērā. Lauvas tiesa šo ieņēmumu būs VMI darba rezultāts.
Jāatgādina, ka Igaunijā, kurā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, 2022. gada budžetā plānoti ieņēmumi 13,3 miljardi eiro apmērā, bet Latvijā ar iedzīvotāju skaitu1,8 miljoni valsts budžeta ieņēmumi plānoti 10,70 miljardu eiro apmērā.
Tātad Lietuvā ar gandrīz trīs reizes mazāku darbinieku skaitu ieņēmumu dienests apkalpo par miljonu vairāk iedzīvotāju un plāno iekasēt par 4 miljardiem vairāk nekā Latvijā.
Algas gan latviešiem tādas pašas kā lietuviešiem
Lietuvas VMI vada Edita Janušiene. Viņai ir trīs vietnieki - Artūras Klerauskas, Martinas Endrijaitis, Egle Ramanauskiene.
E. Janušiene 2021. gadā pirms nodokļu nomaksas mēnesī saņēmusi 6 200 eiro, bet 2022. gadā - 6 340 eiro. Salīdzinoši Igaunijas ieņēmumu dienesta šefs Raigo Ūkivi saņem vidēji 6 900 eiro mēnesī, bet viņu kolēģe Latvijā Ieva Jaunzeme pērn algā saņēmusi apmēram 3 500 eiro mēnesī (ar pabalstiem - 3 900 eiro mēnesī).
Tomēr, ja salīdzina tikai valsts ieņēmumu dienestu priekšnieku algas, var rasties maldīgs priekšstats par Latvijas VID vadības salīdzinoši zemo atalgojumu. Izrādās, Latvijas VID ģenerāldirektores vietnieki un pat struktūrvienību vadītāji saņem lielāku atalgojumu nekā viņu priekšniece. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar I. Jaunzemes zemo novērtējumu no Finanšu ministrijas puses, par ko regulāri ziņo portāls “Pietiek.com”.
Latvijas VID ģenerāldirektores vietnieku atalgojums ir salīdzināms un pat lielāks nekā Lietuvas VMI priekšnieces vietnieku atalgojums. Proti, E. Janušienes vietnieki 2021. gadā saņēmuši vidēji 3 500 eiro mēnesī, bet 2022. gadā viņu algas piedzīvojušas strauju kāpumu – līdz vidēji 4 650 eiro mēnesī.
Savukārt Latvijas VID ģenerāldirektores vietnieku algas 2021. gadā ir bijušās šādas: vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā saņēmusi 5 157 eiro mēnesī;
vietnieks muitas jomā Raimonds Zukuls - 4 624 eiro mēnesī;
vietniece informātikas jomā Indra Kārkliņa - 4 738 eiro mēnesī.
Arī citu struktūrvienību vadītāji saņēmuši cienījamu atalgojumu:
Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks - 4 900 eiro mēnesī;
Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne – 4 900 eiro mēnesī;
Muitas pārvaldes direktore Ingrīda Gulbe - Otaņķe - 4 000 eiro mēnesī;
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte - 4 160 eiro mēnesī;
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš - 4 800 eiro mēnesī.
Lietuvā dienestu popularizē ministrijas
Arī Lietuvas VMI, līdzīgi kā Latvijas VID, mēģina veidot publicitāti, ziņojot par ēnu ekonomikas un “nodokļu plaisas” mazināšanos. Taču atšķirībā no Latvijas par dienesta labajiem darbiem sabiedrībai stāsta nevis iestādes vadītājs, bet gan citas amatpersonas.
Piemēram, E. Janušienes darbu slavē Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste: “Editas Janušienes uzkrātā 34 gadu darba pieredze Valsts nodokļu inspekcijā, Finanšu ministrijā, Valsts kontrolē un Lietuvas Bankā nodrošina šīs institūcijas kompetentu vadīšanu”.
Ministre sabiedrībai skaidrojusi, ka VMI priekšniece nodokļu likumu ievērošanas jomā nodrošina “nodokļu nemaksāšanas radīto risku identificēšanu reāllaikā, ātru un precīzu nodokļu maksātāju kontroli, pielietojot mūsdienīgus instrumentus un optimizējot cilvēkresursus; notiek aktīvs darbs pie ēnu ekonomikas, nodokļu nemaksāšanas un PVN plaisas mazināšanas”.
Savukārt Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrijas mājas lapa norāda uz to, ka rūpes par nodokļu maksāšanas popularizēšanu un tās uzskatīšanu par gada lietu nav uzkrautas tikai un vienīgi uz ieņēmuma dienesta pleciem. Lai atklātu faktorus, kas veicinātu nodokļu maksāšanu, ministrija veikusi pētījumu. Secināts, ka “uzņēmējs, kura pārstāvji maksājot nodokļus ir pieļāvuši nekaitīgas kļūdas, nav jāsoda, bet jādod iespēja laboties”. Ministrijas pētījumā secināts, ka uzsvars valstī jāliek nevis uz nodokļu nemaksātāju, jeb “melno” sarakstu, bet gan gluži pretēji – jāveido nodokļu maksātāju “baltais” saraksts. Proti “uzņēmēji, kuri godprātīgi un laikā maksā nodokļus un iesniedz atskaites, varētu saņemt uzticama nodokļu maksātāja statusu - tā būtu pozitīva informācija viņu biznesa partneriem”.
Ētikas kodekss
Ievērības cienīgs ir Lietuvas VMI darbinieku ētikas kodekss. Tas ir nesalīdzināmi izvērstāks un daudz konkrētāks, nekā Latvijas VID mājas lapā atrodamais ētikas kodekss, kuru 2007. gada novembrī izsludinājis toreizējās VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.
Piemēram, lietuviešu kodeksa nodaļā “Valsts nodokļu inspekcijas darbinieka ētikas principi” strikti pateikts: “VMI darbinieka galvenie ētikas princi ir: cieņa pret cilvēku un valsti; taisnīgums; pašaizliedzība; pieklājība; objektivitāte; atbildība; atklātums; priekšzīmīgums; godīgums.”
Tur norādīts, ka cieņa pret personu un valsti nozīmē “cienīt ikvienu personu, tās tiesības un brīvības; valsti, tās institūcijas, ievērot Lietuvas Republikas Satversmi, likumus, citus tiesību aktus, tiesas nolēmumu prasības, valsts un pašvaldību institūciju iekšējās kārtības noteikumus; rīkoties tā, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldei un VMI darbiniekiem; darboties politiski neitrāli, netraucēt valsts varas lēmumus vai rīcību; rūpīgi un atbildīgi pildot savus pienākumus, ievērot sabiedrības intereses ....”
Godīgumu Lietuvas VMI ētikas kodekss traktē šādi: “ Vienlīdzīgi kalpot visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības, rases, dzimuma, valodas, izcelsmes, sociālā stāvokļa, reliģiskās pārliecības un politiskajiem uzskatiem; pareizi apstrādāt pieprasījumus, sūdzības, izziņas, neizmantot piešķirtās pilnvaras ļaunprātīgi; izmantot dienesta stundas efektīvi un tikai servisa vajadzībām.”
Nesavtīgums tiek skaidrots sekojoši: “Kalpot sabiedrības interesēm; neizmantot valsts īpašumu neoficiālām darbībām, kā arī neizmantot un neatļaut izmantot amatpersonu vai ar dienestu saistītu informāciju citādi, nekā to nosaka likumi vai citi tiesību akti; pildot dienesta pienākumus, nevadīties no personiskām interesēm un nemeklēt labumu sev, ģimenei, radiem vai draugiem; savā darbībā vadīties no sabiedrības publiskajām interesēm, izvairīties no publisko un privāto interešu konflikta, stingri ievērot Publisko un privāto interešu nodalīšanas likumā noteikto un informēt tiešo vadītāju par radušos publisko un privāto interešu konfliktu; neizmantot dienesta stāvokli un neprasīt citu VMI darbinieku palīdzību, lai gūtu labumu sev, savai ģimenei, radiem vai draugiem.”
Jēdzienu “pieklājība” VMI ētikas kodekss izskaidro šādi: “Izturēties nevainojami, būt neuzpērkamam, nepieņemt dāvanas, naudu vai pakalpojumus, ekskluzīvus labumus un atlaides no privātpersonām vai organizācijām, ja tas var izraisīt sabiedrisko un privāto interešu konfliktu; izvairīties no uzvedības, kas saprotama kā prasība dot kukuli vai veikt citas VMI darbiniekam izdevīgas darbības, kas nav saistītas ar dienesta pienākumiem, un informēt tiešo vadītāju par izdarīto prettiesisko ietekmi; būt lojāliem un izpalīdzīgiem sabiedrībai, kurai tie kalpo, kā arī vadībai, kolēģiem un padotajiem; izmantot piešķirtās pilnvaras, lai aizsargātu sabiedrības intereses no pārkāpumiem.”.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997