Pensiju palielinājumu valdība neparedz

Deklarācija, ar kuras palīdzību jaunā valdība informē sabiedrību par tās prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, ir ļoti skopa. Arī aprakstot valdības ieceres vai plānus sociālajā aizsardzībā, konkrēti, pensiju politikā.

“Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība,” teikts dokumentā, ko, iespējams, jau šonedēļ apstiprinātajai valdībai nāksies realizēt. Tomēr aiz pavisam skaidri iezīmētas ekonomiskās prioritātes ļoti, ļoti grūti saskatīt sociālās drošības aspektus.

“Neatkarīgā” analizēja jauno valdību veidojošo politisko spēku – “Jaunās Vienotības”, “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības – izveidoto dokumentu – valdības deklarāciju, ko jau šodien plānots parakstīt. Deklarācijā uzsvērts, ka Krišjāņa Kariņa valdības mērķis ir “ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā – stiprinot mūsu izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību”. Darbu valdība veiks piecās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējā un dzīves kvalitātē, bet vēl – valdības deklarācijas īstenošanai tiks izstrādāts valdības rīcības plāns.

Turpinās indeksēt pensijas… varens plāns

No valdības deklarācijas izriet, ka tā rūpēsies par sociālā budžeta ilgtspēju un sociālā budžeta noturību, lai nodrošinātu cienīgas vecumdienas. Tas nozīmē, ka faktiski valdība ļoti stingri varētu vērtēt jebkuru priekšlikumu par sociālā budžeta tēriņiem, bet tieši no šī budžeta tiek maksātas gan vecuma pensijas, gan citi sociālie maksājumi. Cienīgas vecumdienas valdība vēlas nodrošināt, “turpinot pensiju indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzībai un īpaši atbalstot nabadzības riskam pakļautos seniorus”. Pirmkārt, “cienīgas vecumdienas” nenozīmē tikai rūpes par nabadzības riskam pakļautiem senioriem. Minimālās pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts senioriem, kuriem nav tiesību saņemt vecuma pensijas, ir izdzīvošanas jautājums, nevis cienīgas vecumdienas. Pašlaik Latvijā minimālās pensijas bāze ir 136 eiro, kam piemēro koeficientu atbilstoši personas darba stāžam. Pensionāriem ar stāžu virs 41 gada minimālā pensija ir 220 eiro.

Savukārt apņemšanās turpināt pensiju indeksāciju nav pensijas palielināšana, bet tās pirktspējas pārskatīšana atbilstoši patēriņa cenu kāpumam, turklāt tas jau ir noteikts pensiju likumā, un būtu pavisam dīvaini, ja valdība nevēlētos turpināt indeksēt pensijas… Tiesa, deklarācijā ir minēta arī apņemšanās pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, kas ietver gan minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan garantētā minimālā ienākuma sliekšņa un trūcīgā, kā arī maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa regulāru pārskatīšanu. Arī tas jau ir noteikts likumā. Valdība plāno šo minimālo ienākumu apmērus piesaistīt procentuālai vērtībai no mājsaimniecību ienākumu mediānas. Proti, ja valstī aug mājsaimniecību ienākumi, būtu jāceļ arī minimālo ienākumu sliekšņi.

Tiktāl par pensijām viss – pagaidām nav plāna pilnveidot pensiju sistēmu, kas arvien vairāk saskaras ar kritiku par neadekvātām pensijām cilvēkiem, kuri pensionējušies līdz divtūkstošajiem gadiem. Tāpat nav nekas minēts par bāzes pensiju, par ko diskusijas jau bija sasniegušas konkrētākas aprises un bija viena no pensionāru prasībām. Pensiju piemaksas savukārt ir vēl viens asi diskutēts jautājums, par ko valdības deklarācija nerunā, un to, vai valdība par šo jautājumu rūpēsies, redzēsim darbības plānā.

Automatizēta, integrēta sociālā atbalsta sistēma

Interesanti punkti valdības deklarācijā ir saistīti ar jaunu sistēmu izstrādi sociālajā jomā. Pagaidām mēs varam tikai minēt, ko tas nozīmē, bet valdība apņēmusies ieviest “iedzīvotāju vajadzībās balstītu automatizētu un integrētu atbalsta noteikšanas sistēmu”. Var noprast, ka mērķis ir panākt vienkāršāku aprēķinu ienākumu apmēram uz vienu mājsaimniecības locekli, kas tiks balstīts uz datu apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām. Kā izriet no valdības deklarācijas, tā atbalsta mērķētas atbalsta sistēmas ieviešanu grūtībās nonākušu iedzīvotāju atbalstam, tajā skaitā augstas inflācijas un energoresursu cenu sadārdzinājuma apstākļos. Mērķēta atbalsta sistēma no universālas atbalsta sistēmas atšķiras ar to, ka atbalsts tiek piešķirts tikai tiem, kuriem pēc noteiktiem kritērijiem tas visvairāk nepieciešams, nevis visiem.

Lai arī līdz šim Saeima un valdība bija skeptiska par bērna kopšanas pabalsta indeksēšanu, jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās piesaistīt bērna kopšanas pabalsta apmēru noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam. “Nodrošināsim pabalsta regulāru pārskatīšanu,” norāda valdību veidojošie politiskie spēki.

Valdība veidos arī vienotu daudzbērnu ģimeņu reģistru, lai atvieglotu dažādu atbalsta veidu sniegšanu bez liekām birokrātiskām procedūrām. Pašlaik jau darbojas viens reģistrs, kura ietvaros tiek pārbaudīta ģimeņu atbilstība Goda ģimenes statusam.