Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:47
Vārda dienas: Gints, Uvis
Krišjāņa Kariņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē par 30,66 miljoniem eiro izpirka valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citiem parādu piedzinējiem.
LDz nespēja sevi uzturēt neliecina, ka uzņēmums tiktu izlaupīts vai apsaimniekots sevišķi nolaidīgi. Pa dzelzceļu gan pasažieru, gan vietējo kravu pārvadājumu apjoms ir pārāk mazs LDz uzturēšanai pat tad, ja izdotos nosaukt par vietējiem pārvadājumiem vilcienu kustību pa visu Baltiju. Tā ir telpa, ko no Eiropas atdala sliežu ceļu platums. Starp Baltiju un Krieviju ar tās piedēkli Baltkrieviju veidojas Krievijas agresijas izraisīto ekonomisko sankciju siena. Starp Baltiju un Vidusāziju ar tālāku izeju uz Ķīnu atrodas Krievija un Baltkrievija.
Dokuments ir, skaidrības nav
Valdības lēmumu apmaksāt LDz parādus diktē gan juridiski, gan saimnieciski apstākļi.
Pēc juridiskā nodrošinājuma LDz ir unikāls uzņēmums Latvijā, jo tikai tam ir noslēgts līgums ar valsti Satiksmes ministrijas personā, ka valsts apņemas segt uzņēmuma zaudējumus. No savas puses LDz apņemas uzturēt lietošanas kārtībā dzelzceļa sliedes ar visu aprīkojumu, par kādu nav ne jausmas ar dzelzceļu nesaistītiem cilvēkiem. Līgums slēgts, atsaucoties uz kādu Eiropas Savienības regulu par ES dalībvalstu pienākumiem uzturēt publiski pieejamu satiksmes infrastruktūru. Proti, LDz sliedes vismaz pēc deklarācijām drīkst izmantot arī jebkurš cits dzelzceļa transporta uzņēmums. Latvijā tik tiešām ir vairāki privātuzņēmumi, kas pārvadā kravas par dzelzceļa sliedēm. Ir bijusi arī tiesāšanās, ka LDz neesot ļāvis izmantot savas sliedes u.c. dzelzceļa aprīkojumu pilnā apmērā, kā tas pienāktos pa ceļiem, kas nodoti publiskai lietošanai.
No saimnieciskā viedokļa sliežu uzturēšanu uz valsts rēķina diktē neziņa, vai atjaunosies, vai neatjaunosies kravu plūsma no Krievijas, uz kuras rēķina LDz savulaik spēja uzturēt sliedes un maksāt valstij pamanāmas nodokļu summas. Ja būtu zināms, ka tādu kravu nebūs vēl pāris gadus, tad sliedes būtu pēc iespējas ātrāk jānodod metāllūžņos. Tādā veidā valsts zaudējumus fiksētu, nevis ļautu tiem augt aizvien lielākā progresijā. Taču tas nav droši zināms. Ja iespēja dabūt kravas parādītos pēc tam, kad sliedes jau sāktas demontēt, valstij nāktos nožēlot par neiegūto peļņu un zaudēto nozari (darba vietām, specifiskām zināšanām un prasmēm, iespēju ietekmēt tranzītkravu kustību tālu pāri Latvijas valsts robežām u.tml.). Tāpēc pagaidām valdība neatsakās no savām saistībām ar uzņēmuma likvidācijas metodi, bet rezervē tiesības jaunas saistības neuzņemties.
Valstij daudz naudas un daudz kabatu naudai
Valdības 20. decembra lēmums piešķirt LDz 30,66 miljonus eiro faktiski bija naudas pārlikšana no vienas valsts kabatas citās kabatās, pašu LDz tur neiesaistot. Uzņēmums ir savu iedabūjis jau iepriekš, izmantodams valsts lieluzņēmuma statusu, lai dzīvotu uz parāda. Tai skaitā LDz palicis parādā gan VID, gan saviem darbiniekiem, par kuriem palikuši nenokārtoti sociālie maksājumi. “Cilvēki nevar saņemt slimības pabalstus vai aiziet pensijā,” Krišjāņa Kariņa jaunās valdības ministri žēlojās par K. Kariņa vecās valdības ministru nolaidību. Tagad jaunajai valdībai jāapmaksā šīs nolaidības sekas.
LDz gadiem ilgo nodokļu nemaksāšanu VID izskaidro ar atsauci uz likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurā esot noteikta kārtība un kritēriji, pēc kuriem nodokļu maksātāji, kas nonākuši finansiālās grūtībās, var vienoties ar VID par nodokļu samaksas pagarinājumu. Speciāls regulējums nodokļu samaksas pagarināšanai bija noteikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Juridiskās normas nešķiro samaksas termiņa pagarinājuma saņēmējus pēc uzņēmumu lieluma vai piederības valstij vai privātīpašniekiem. No uzņēmējiem dzirdēti pilnīgi pretēji viedokļi par to, kā nodokļu maksātājus un nemaksātājus sašķiro VID.
Tranzītbiznesa paputēšanu (nepārsteigsimies to saukt par izputēšanu!) politiski jau apmaksājusi iepriekš par satiksmes nozari atbildīgā Konservatīvā partija un ministrs Tālis Linkaits. Šī kompānija izbalsota no 14. Saeimas tādējādi arī no valdības. T. Linkaita atstātie parādi jāpārņem Jānim Vitenbergam no Nacionālās apvienības. LDz nodokļu parāds sasniedzis 11 miljonus eiro.
Diemžēl 30,66 miljoni ir valsts saistības tikai par 2021. gadu, pēc kurā vēl nāksies tādā pašā veidā kārtot saistības par 2022. gadu. Ministru prezidents K. Kariņš prasīja no J. Vitenberga un finanšu ministra Arvila Ašeradena, lai viņi tiek skaidrībā par LDz 2022. gada parādiem līdz februāra beigām. Tādā gadījumā šo izdevumus varētu iekļaut valsts 2023. gada budžetā, neizmantojot pēdējo gadu praksi. Proti, neuzpūšot izdevumus neparedzētiem gadījumiem no miljoniem uz miljardiem eiro.
Vēl cits kanāls naudas plūdināšani uz LDz ir valsts pasūtījums paaugstināt peronus 48 stacijās un pieturas punktos, lai peroni tur būtu vienā līmenī ar pagaidām gan vēl tikai būvēšanas stadijā esošajiem pasažieru elektrovilcienu grīdām. Tādā veidā LDz guvis iespēju pagrozīt 44,4 miljonus eiro. Visticamāk, ka LDz varēja arī šo naudu izmantot pašu degošāko rēķinu apmaksai un tagad saņem no valsts naudu, lai nosegtu iepriekšējā valsts finansējumā radīto iztrūkumu.
Gaidīsim beigas karam Ukrainā
Tāpat pāris mēnešu laikā J. Vitenbergam jāizpilda diez vai reāli paveicams uzdevums – jātiek skaidrībā par LDz nākotnes izredzēm, kas šobrīd paslēpušās Ukrainā notiekošā kara dūmos. K. Kariņa valdībai lēmumu par LDz pastāvēšanu vai likvidēšanu nāksies pieņemt uz labu laimi.
LDz uzturēšana sākās 2020. gadā līdz dzelzceļa kravu apjoma pāriešanu divreiz zemākā līmenī nekā iepriekš:
Gads Pa LDz sliedēm pārvadātie miljoni tonnu kravu
2018 49,3
2019 41,5
2020 24,1
2021 21,9
2022 19*
2023 16*
*Šodien jau drošas ziņas par 2022. gadu un Satiksmes ministrijas pieņēmums par 2023. gadu.
LDz zaudējumu segšana uz valsts rēķina sākās 2020. gada septembrī. Tā tika nosaukta par LDz pamatkapitāla palielināšanu pēc šablona, kādā valdība jau bija iesitusi roku ar “airBaltic” finansēšanu. Gan vienā, gan otrā gadījumā pamatkapitāla palielināšana notika tieši tāpēc, ka īstenībā nekāda pamatkapitāla uzņēmumiem vairs nebija. Bija tikai parādi, kurus valstij nācās samaksāt, lai uzņēmumi spētu pastāvēt. LDz saņemtie 32,4 miljoni eiro bija reizes desmit mazāk, nekā valstij nācās izdot “airBaltic” uzturēšanai. Kopš tā laika uzņēmumi saņēmuši aizvien jaunas valsts iemaksas.
Pavisam nesen 6. decembrī K. Kariņa pirmā valdība piešķīra LDz 6,5 miljonus 2020. gada zaudējumu segšanai. Iepriekš ar 26. aprīlī datēta trīs miljonu eiro piešķiršana tam pašam mērķim.
Atbilstība starp kravu daudzuma samazināšanos un valsts dotāciju pieaugumu nav lineāra gan tehnisku, gan organizatorisku apstākļu dēļ. LDz pielāgošanās mazākam darba apjomam likusi atlaist četrus tūkstošus darbinieku, likvidēt vairākus meitas uzņēmumus u.tml. Šādā veidā turpinot, var pienākt laiks LDz apvienošanai ar citu valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” un tālāk šīs apvienības iekļaušanai politiski un finansiāli prioritārajā “Rail Baltica”
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997