Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 11:57
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Cik lielu atsaucību gūs kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoru aicinājums protestēt pret elektrības cenu pieaugumu kopumā un pret elektrības piegādes pakalpojuma tarifu pieaugumu jo īpaši?
28.decembrī sevi parādīja četri kustības pieteicēji. Viņi uzskatāmi personificēja interesentus veltīt laiku (bet laiks ir nauda) Latvijas energoapgādes dokumentu studēšanai un uz tāda pamata radušos secinājumu paušanai.
Divi no viņiem ir Atmodas laika aktīvisti, kuriem Atmoda deva atspēriena punktu ilgai karjerai pašvaldībās. Attiecīgi - Mārim Niklasam Cēsīs un Aleksandram Lielmežam Mālpilī; turklāt A. Lielmežs enerģētiķis pēc izglītības.
Otri divi par pāris paaudzēm jaunāki elektrības mikroģenerācijas, t.i., Saules paneļu īpašnieki. Viņi jo īpaši apdraudēta grupa, jo valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) piedāvātais tarifu projekts tāds, pēc elektrības mikroģenerētāji nevis saņems samaksu par elektrības tīklos ielaisto elektrību, bet maksās ST par tīklu piesārņošanu, pārkarsēšanu utt. ar nevienam nevajadzīgu elektrību. Saules baterijas uzstādījušajām mājsaimniecībām tādā gadījumā būs izdevīgāk samaksāt atkritumu apsaimniekotājiem vienu reizi par paneļu aizvākšanu, nekā maksāt ST nemitīgi par elektrības ražošanu.
Vēl, protams, paliek iespēja iegādāties elektrības uzkrāšanas baterijas un vispār atslēgties no sadales tīkla, jo ST piedāvātie tarifi izveidoti tā, lai saņemtu garantētu maksu par pieslēguma faktu, nevis par piegādāto elektrību. Šajā reizē neiztirzāsim tālāk virzienu, kas notiktu, ja pamanāms skaits mājsaimniecību tā rīkotos. Vienā teikumā tas izsakāms tā, ka valsts ar nodokļiem, būvnormatīviem u.tml. rīkiem izmuļķos Saules paneļu un bateriju īpašniekus tieši tāpat, kā tagad gatavojas izmuļķot tikai Saules paneļu īpašniekus ar valsts uzņēmuma ST izdomātajiem tarifiem.
Tātad Saules paneļu īpašnieku situācija daudz sliktāka nekā pārējo ST klientu situācija, taču viņu reakcija gandrīz tikpat vārga vai nekāda. Pēc ST sniegtās informācijas, Saules paneļus uzstādījuši 11,7 tūkstoši mājsaimniecību. Turklāt tie ir cilvēki, kuru rocība, informētība u.tml. raksturojumi krietni virs Latvijas sabiedrība vidusmēra. Pie kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” rosinātāju galda no viņiem visiem bija apsēdušies “Facebook” grupas “Mikroģeneratori Latvijā” iniciators Andris Romanovskis un vadības konsultants Dainis Šenbergs. Nav viņi tikuši līdz sabiedriskai organizācijai, nodibinājumam u.tml. - nav tikuši līdz valsts piešķirtiem rekvizītiem uz viņu potenciālajiem iesniegumiem valsts iestādēm. Taisnība, ka rekvizītu iegūšana un uzturēšana spēkā prasa cilvēku laiku, spēkus un naudu, bet par to valsts iestādes ir spiestas uz iesniegumiem ar šādiem rekvizītiem atbildēt daudz nopietnāk, nekā tikai uz iedzīvotāju vēstulēm.
Rosinošu piemēru iedzīvotāju spējai ietekmēt valsts politiku tieši enerģētikas nozarē kustības iniciatori saskatīja ne tik tālos laikos kā Atmoda, bet 2000. gada kampaņā pret “Latvenergo” privatizāciju. Tautas īpašumtiesības uz “Latvenergo” viņi atbilstoši tagadējai situācijai iegrozīja kā īpašumtiesības uz “Latvenergo” saražoto elektrību. Šo īpašumtiesību realizācija būtu elektrības pārdošana tautas atbilstoši elektrības pašizmaksai, nevis uzcenojumiem, kādi iegūti ar “NordPool” biržas palīdzību.
Principiālā atbilde atsaucei uz 2000. gadu ir atsauce uz 2004. gadu ar referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Proti, par iestāšanos tādā ES, kas piespieda Lietuvu slēgt Ignalinas atomelektrostaciju un izveidot Latvijā un Lietuvā energodeficītu. Lūk, kāda ir attiecība staro Latvijā saražoto un patērēto elektrības apjomu tieši šogad:
Bruto elektroenerģijas ražošana kopā Piegādes iekšējam tirgum
(2022. gada 11 mēnešos, miljonos kilovatstundu)
janvāris 540 676
februāris 468 608
marts 472 653
aprīlis 668 583
maijs 411 571
jūnijs 288, 538
jūlijs 214 544
augusts 272 570
septembris 214 531
oktobris 230 572
novembris 512 598
Avots: CSP
Protams, Latvija nav Lietuva un deficīts Latvijā uzrādītos šā vai tā, taču deficīts tiktu segts ar daudz lētāku elektrību gan ražošanas, gan piegādes komponentēs. Kaut pavirša iepazīšanās ar tarifu pieaugumu pieteikumu ļauj pamanīt, cik centīgi ST noveļ atbildību par gala tarifu pieaugumu uz citu valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST), kurš nolēmis gandrīz vai izputināt ST ar saviem tarifiem. Savukārt tie tiek pamatoti ar briesmīgiem zaudējumiem, kādus izraisa elektrības zudumi katrā augstspriegumu tīklu metrā, nemaz nerunājot par kilometru. Šie kilometri tiek skaitīti tā, it kā “Latvenergo” elektrība tiešam tiktu vispirms aizvadīta uz “NordPool" mītni Norvēģijā un no turienes atkal atpakaļ.
Iespējamais risinājums elektrības palētināšanai uz tarifu rēķina būtu apgādāt ST, AST un paša “Latvenergo” ar to darbam nepieciešamo elektrību par cenu pēc tās pašizmaksas, kas ietvertu visas amortizācijas izmaksas, peļņas procentus u.tml. Tādas elektrības cena tik un tā būtu vairākas reizes zemāka nekā “NordPool” izrēķinātā cena. Tomēr nav garantiju, kas no tā visa izveidotos kopā, jo garantēti lētākas elektrība piegādāšana dažiem patērētājiem elektrības deficīta apstākļos samazinātu tās pieejamību visiem pārējiem un liktu aizvietot šo iztrūkumu ar vēl dārgāku elektrību.
Latvijas iedzīvotāji tik tiešām ir nobalsojuši par iestāšanos tādā ES, kas ar palīdzības fondu naudu uztur Latviju kā Rietumeiropas preču importētāju un koksnes un darbaspēka eksportētāju. Pat ja tādējādi Latvija vairāk zaudē nekā iegūst, tā turpina pastāvēt. Latvijai kopumā neizdevīgos darījumus organizējošais valsts pārvaldes aparāts saņem savus starpniecības procentus un dzīvo labi.
Pēdējo gadu notikumus visā ES iespējams traktēt tā, ka kaut šajā sistēmā nogājis greizi. Jāpiekrīt kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoru pašvērtējumam, ka viņi nebūtu savākušies, ja ST tarifu pieaugums iekļautos dienišķajos 20–30%, nevis lēktu virs 100%. Vēl jo dīvaināk izskatās Latvijas valsts mēģinājums tikt vaļā no Saules paneļiem pretēji valsts solījumiem iet pa “zaļo kursu”. Šāda nestabilitāte un nenoteiktība sola lielas nepatikšanas, taču uz to rēķina varbūt tomēr kļūtu iespējams mainīt to virzienu, pa kādu Latvija šļūkusi vairāk nekā divdesmit gadus vispirms uz ES un pēc tam pa ES.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997