VID “pasūtījumu galdu” nekas nedrebina, un Ašeradenu nekas nekrata

Apritējis jau vairāk nekā pusgads, kopš iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi saistībā ar publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamiem VID darbinieku likumpārkāpumiem. Līdz ar ministru maiņām amatā “atpakaļiestādinājās” VID ģenerāldirektore, taču sabiedrībai sešu mēnešu laikā tā arī netika pavēstīts, vai patiesi VID darbojas vai ir darbojies “pasūtījumu” galds pārbaužu lietu un kriminālprocesu uzsākšanai vai to izbeigšanai.

Vēl trakāk – publiski turpina izskanēt norādes uz iespējamām nelikumībām VID, un šīs norādes sniedz pat bijušie un, iespējams, arī esošie VID darbinieki. Tikmēr nedz no VID vadības, nedz no Finanšu ministrijas nav skaidrojuma, kam ticēt – publiskajiem teicējiem vai ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes godaprātam.

Iestāžu izcilā prasme atbildēt, neatbildot pēc būtības

“Neatkarīgā” pēdējā laikā ir nosūtījusi daudz jautājumu kompetentām iestādēm, tostarp arī Finanšu ministrijai, par augsta līmeņa bijušās VID Iekšējā drošības dienesta darbinieces Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa norāda uz sistēmiskas korupcijas pastāvēšanu VID vadībā. FM savā atbildē atrada atrunas atsevišķos likumu pantos, lai savu vērtējumu par šo iesniegumu, kā arī par VID kopumā notiekošo nesniegtu.

Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/izpete/409726-pieaug-aizdomas-ka-finansu-ministrija-tiek-noraktas-lietas-par-korupciju-vid .

Līdzīgu likteni FM gaiteņos piedzīvoja arī citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīga satura iesniegums par nelikumībām VID vadības līmenī. I. Lūre ir tā bijusī VID darbiniece, kura intervijā laikrakstam “Diena” pastāstīja, ka priekšniecība viņu spiedusi “atrast kaut ko” par žurnālistu Lato Lapsu un publicistu Jurģi Liepnieku – tātad safabricēt kādu lietu pret viņiem vai viņu radiniekiem, lai atriebtos par viņu kritiku par VID plašsaziņas telpā.

“Neatkarīgā” interesējās arī par kādu trauksmes cēlēja ziņojumu, kas ir nonācis mūsu rīcībā. Trauksmes cēlējs pauda bažas par VID spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju, jo VID drošības un slepenības režīma reorganizācijas gaitā tiek atlaisti ilggadēji darbinieki – profesionāļi, bet tajā pašā laikā paplašinās to personu loks, kuriem rodas pieeja valsts noslēpumiem. Trauksmes cēlējs norādīja arī uz normatīvo aktu pārkāpumiem, kas, pēc viņa domām, ir bijuši reorganizācijas gaitā.

Visas augstās amatpersonas uz to ir reaģējušas stoiskā mierā – VDD, SAB un Ģenerālprokuratūra atbildēja, ka ir informēti par reorganizāciju. VDD pastāvīgi uzrauga, vai tā pārraudzībā esošajās institūcijās (arī VID) īstenotais slepenības režīms atbilst normatīvajos aktos noteiktajām valsts noslēpuma aizsardzības prasībām. Savukārt SAB kompetencē neietilpst VID reorganizācijas procesu uzraudzība. Bet Ģenerālprokuratūras rīcībā neesot ziņu, kas apstiprinātu trauksmes cēlēja bažas par VID spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Visas trīs iestādes uzsvēra, ka par valsts noslēpuma sargāšanu atbildīga ir I. Jaunzeme.

“Norakt” trauksmes cēlēju ziņojumus

Rodas iespaids, ka FM iekšienē pastāv shēma, kā, formāli atsaucoties uz likumiem, “norakt” trauksmes cēlēju ziņojumus par notiekošo VID, par tiem neinformējot nedz VID darbību pārraugošo ministru, nedz sabiedrību. Ja ziņojumi nonāk līdz VDD, SAB vai Ģenerālprokuratūrai, tie apmet slaidu loku un to saturs nonāk pie I. Jaunzemes, kura “nodevēju” var atšifrēt un sarīkot viņam bosingu un mobingu.

VDD galvenais darbs ir spiegu un ekstrēmu valsts apdraudētāju ķeršana. Papīrus par reorganizāciju VID izlasa ar gariem zobiem un, ja tur I. Jaunzeme nav ierakstījusi “es te tagad pārkāpju Ministru kabineta noteikumu tādu un tādu punktu”, tad uzskata, ka viss ir kārtībā. SAB uzdevums ir izlūkošana un pretizlūkošana, bet VID reorganizācijā tas iekšā nejaucas. Bet Ģenerālprokuratūra sāktu rīkoties tad, ja tai atnestu ar sārtu lentīti pārsietu dokumentu mapīti, kurā ir visi pierādījumi kriminālprocesa uzsākšanai. Kamēr valsts noslēpumi nemētājas uz Doma laukuma bruģa, prokuratūra neko nepasāks.

Bijušais finanšu ministrs J. Reirs atzina, ka savulaik nav ticis informēts par G. Plaudes skandalozo iesniegumu. “Ja Gita Plaude ir griezusies ministrijā, tad par viņas iesniegumu es tā arī neuzzināju,” “Neatkarīgajai” sacīja bijušais ministrs, kura darbības laikā 2019. gada rudenī notika pamatīgas pārmaiņas VID Iekšējās drošības daļā, tostarp G. Plaudes “aizrotēšana” no amata.

Rezultāts svarīgāks par daili

Jādomā, ka arī A. Ašeradens ne vienmēr zina par VID norisēm, taču viņam pašlaik ir milzu uzticība I. Jaunzemei. Viņa ir ļoti, ļoti vajadzīga. Citādi to nevar tulkot, ka I. Jaunzeme ir ļoti vajadzīga kādām politekonomiskām aprindām, kuras viņas vietā negrib redzēt nevienu citu. Citādi šīs smalkās aprindas riskētu zaudēt savu cilvēku VID vadībā un tas izjauktu līdzšinējo “jumtu” un “pasūtījumu galda kārtību”, kur vieni (konkurenti) tiek uzmanīgi vēroti un grauti, bet “pareizie” politiskie spēki, to sponsori un saistītie uzņēmēji tiek piesegti.

Valdošajā koalīcijā gan bija viena partija, kas bija iekšēja opozīcija – “Apvienotais saraksts” (AS). AS Saeimas frakcijas līderis Edgars Tavars pat izteicās, ka zina vairāk, nekā prese raksta. AS bija diezgan nikni pret I. Jaunzemes atjaunošanu amatā. Taču, laikam ejot, arī AS saplaka un vairs neko kareivīgu nesaka.

Līdz ar to var atgadīties, ka I. Jaunzeme līksmi vadīs VID vismaz līdz sava pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī. Pat ja atklāsies vēl jaunas šaušalīgas ziņas par viņas padoto krimināldarbībām, viņai pašai nekas nedraud. Jo pietiekami šaušalīgas informācijas jau līdz šim ir bijis tik daudz, ka maz neliekas.

Var redzēt, ka A. Ašeradens necik daudz nesatraucas par to, ko ir stāstījusi G. Plaude un I. Lūre, jo viņām, ja ļoti gribas, var arī neticēt – var atrunāties, ka viņu paustajam pagaidām nav tiesiska pierādījumu pamata. Taču kā tad paliek ar I. Jaunzemes zemo vērtējumu kā ierēdnei? Tur pat divreiz viņai ir bijis zems vērtējums! Vai tas arī ir kas subjektīvs, ko var norakstīt uz tumšo spēku sazvērestību?

Publika redz, ka A. Ašeradena spēle ar VID ģenerāldirektores atpakaļatjaunošanu amatā ir sviedraini slikta, acīmredzami samocīta un nepievilcīga. Visi to redz. Taču ministrs ir mierīgs, viņu nekas nekrata, zeme nedreb un neatveras – ir bijis uzdevums saglabāt I. Jaunzemi amatā, un šis rezultāts ir sasniegts.

Ja nu vienīgi politiskie procesi valstī iegrieztos tā, ka VID kopā ar ģenerāldirektori kļūtu par vērtīgu maiņas monētu partiju tirgū par varu un amatiem. Varbūt līdz Valsts prezidenta ievēlēšanai Saeimā parādīsies kāda jauna, pagaidām nezināma persona X, kuras iebīdīšanas laikā, piemēram, nāksies upurēt I. Jaunzemi, lai saglabātos miers un līdzsvars koalīcijā... Bet tas gan vairāk tā teorētiski – to, kas vēl notiks, mēs pagaidām vēl nezinām.