Rijība nav apturama: sadales un augstsprieguma tīkliem nav gana

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija paaugstināt maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.

Oficiāli tiek pausts, ka AST tarifs no šā gada 1. jūlija palielināsies vidēji par 30%, bet ST – par 31%, taču tā ir tāda kā “vidējā slimnieku temperatūra palātā”, jo daudz kas atkarīgs no pieslēguma veida un patēriņa. Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par 5–7 eiro (bez PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh lielu patēriņu mēnesī. Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. 3F pieslēgumam (16 A vai 20 A) gaidāmais rēķina pieaugs ir ap 12–15 eiro (bez PVN), bet 3F pieslēgumam ar 25 A un vairāk – ap 18 eiro un vairāk (bez PVN).

Tomēr ir bažas, ka sabiedrībai tiek iebarota veikla manipulācija ar skaitļiem un procentiem – vidējais paaugstinājums var izrādīties divu trešdaļu vai varbūt pat divkārtīgs tarifu pieaugums konkrētiem elektrības patērētājiem. Rūpīgāka iepazīšanās ar tarifu pieaugumu dod pamatu nosaukt vēl straujākus tarifu kāpinājumu skaitļus. Viens no kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoriem Māris Niklass norāda, ka pats mazākais, mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu, tarifa pieaugums būs no 3,87 EUR uz 7,55 EUR mēnesī jeb plus 95,1%. Mājsaimniecībām ar 3 fāžu 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums būs no 7,74 EUR uz 36,4 EUR mēnesī. Tātad pieaugums būs 370,3%. Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/izpete/415600-elektroapgades-tarifus-triskarso-bet-izliekas-ka-palielina-tikai-par-tresdalu.

Kam par trešdaļu, kam trīskārtīgi, bet vienkāršais, parastais latvis, kurš mitinās dzīvoklītī vai privātmājiņā un kam nav trīsfāžu pieslēguma, spriež, ka tas jau nekas traģisks – nu atnāks jaunais rēķins, kas būs pat 7 EUR lielāks, bet neba nu pirmā reize, kad ģimenes maciņš cieš. 7 EUR var kā nebūt pieciest. Vidējais, parastais latvis drusciņ papukosies un internetbankā nospiedīs uz “maksāt”.

Tikmēr apmēram tos pašus 7 EUR samaksās arī kaimiņš no blakusmājas un vēl viens kaimiņš, un ļoti daudz cilvēku. Ļoti daudz cilvēku reiz 7 EUR ir traka nauda!

Kā vārdā viņi visi maksā? Jāmaksā, lai nodrošinātu augstu dzīves līmeni AST un ST vadošajiem darbiniekiem. Par to apmēru priekšstats var rasties, izlasot ziņu, ka nupat ir izsludināts konkurss uz elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāja amatu. Valdes priekšsēdētāja mēneša atalgojums noteikts no 8560 eiro līdz 10 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir apmēram tik, cik desmit vidējiem, parastajiem, vaiga sviedros strādājošiem latviešiem. Taču tur neko nevar darīt – augsta līmeņa elektrības sadalītājam vajag ēst desmit reizes vairāk, ģērbties, braukt ar auto un atpūsties desmit reizes labāk nekā citiem latviešiem.

AST un ST rijība ir neremdināma. Bet ir taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kurai vajadzētu to bremzēt un panākt, lai tarifi ir adekvāti un pamatoti. Tā it kā ir, bet gluži tā tas nav. AST un ST vadītāji 26. aprīlī paziņoja par jaunajiem tarifiem, taču nebija nekādu šaubu, ka SPRK tos apstiprinās. Varēja apstiprināt jau tajā pašā mirklī, taču skata pēc bija jāpavelk tarifu apstiprināšana uz nepilnu mēnesi – lai radītu iespaidu, ka komisija rūpīgi analizē un strādā.

Kādu iespaidu tas var atstāt uz tautsaimniecību? Ir dažas nelāgas nianses, ka straujš elektrības rēķinu pieaugums skars tās mājsaimniecības, kur cilvēki kaut ko mēģina rosīties – uzliek saules paneļus, darbina kādu iekārtu, lai kaut ko ražotu. Bet viņiem proporcionāli izmaksas par elektrību būs lielākas. It kā valsts vara gribētu teikt: “Labāk sēdiet biksēs un neko nedariet!”

Nesen aplaidu ar auto vienu nelielu loku pa Igauniju. Tur ir redzams gluži neprātīgs saules paneļu bums – saules paneļi ir teju vai uz katra lauku mājas jumta, un tur, kur agrāk bija tīrumi un pļavas, tagad izvietoti tūkstošiem paneļu, kas pārvērš saules gaismu elektrībā. Tikmēr Latvijā saules paneļu uzstādīšanai ir bijuši visādi tehniski un birokrātiski traucēkļi, un, iespējams, sakarā ar jaunajiem sadales un augstsprieguma tarifiem saules paneļi rentēsies mazāk. Tas jārēķina katram pašam, bet tā var gadīties.

Izņemot dažus donkihotus no kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā”, sabiedrība neko nepīkst un neprotestē. Esam rāma tauta, nevis kā franči vai gruzīni. Tā arī šo tarifu kodienu pacietīsim bez kurnēšanas. Citur ļaudis būtu ielās, bet ne Latvijā.

Citur būtu vismaz daži jautājumi tādām amatpersonām kā ekonomikas ministre, finanšu ministrs, premjers. Viņi taču ir politiski atbildīgi par to, kā sadales un augstsprieguma tarifi atstāj ietekmi uz visām dzīves jomām. Bez elektrības taču nekas mūsdienās nekust. Kāda var būt ražošana ar pašreizējām un nākamajām elektroenerģijas cenām? Kādus investorus uz Latviju var atvilināt? Jā, Latvijā cena ir mazliet zem vidējās Eiropas Savienībā, taču ir valstis, kur tā ir būtiski zemāka – Polija un Lietuva, piemēram. Tātad investors izvēlēsies Poliju un Lietuvu.