- Iemācīt bērniem lasīt skolas neuzņemas, bet bērni uz skolām 1. septembrī jāsūta būs
Gandrīz katra valsts iedzīvotāja tieša vai pastarpināta saistība ar izglītības nozari un daudzu cilvēku iztikšana no izglītībai piešķirtās naudas ir padarījusi šo nozari par vienu no arēnām partiju cīņai par vietām 15. Saeimā.
- Kā šogad tikt 10. klasē Rīgā – vietu skolās kļūst mazāk
Rīgas devīto klašu skolēnu vecāki joprojām ir neizpratnē. Ir maija sākums, bet jautājums, kur un kā iestāties 10. klasē, Rīgas skolēniem atkal kļūst par sarežģītu pārbaudījumu. “nra.lv” vērsās Rīgas domē ar lūgumu paskaidrot, kam vecākiem gatavoties jau tagad. Lai gan jautājumi tika uzdoti aprīļa beigās, kad līdz mācību gada beigām palicis pavisam maz laika, atbildes izrādījās lielākoties vispārīgas. Taču arī šādā formā tās vietām izraisa nopietnu izbrīnu. Skaidrojam notiekošo.
- Kurš princis bērnudārza auklītes izraus no pelniem?
Gandrīz ikvienam cilvēkam, kurš ir apmeklējis bērnudārzu, ir saglabājušās atmiņas par auklīti kā pirmo cilvēku, kurš iemācīja turēt rokā karoti, pašam apģērbties, pareizi mazgāt rokas vai paveikt kādu citu pašaprūpes darbiņu, pasniedza pusdienu zupas šķīvi, diendusā palasīja pasaku vai vienkārši noglāstīja galvu un samīļoja. Latvijas bērnudārzos pirmsskolas skolotāju palīgu joprojām trūkst, un tam ir savi iemesli. Bet ir cerība, ka situācija var mainīties. Par to sīkāk šajā “Neatkarīgās” rakstā.
- Augstskolas vervē ārvalstniekus, Rīga turpina melnēt – vai drīzumā kļūsim par minoritāti?
Plašu rezonansi sociālajos tīklos raisījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) uzsāktā plašā ārvalstu studentu piesaistes programma. Tā paredz piesaistīt simtiem jaunu studentu gan no Eiropas Savienības, gan no tālākām valstīm. Programma sola gan papildu ienākumus universitātei no studiju maksām, gan Latvijas ekonomikas stimulēšanu, taču tai līdzi nāk arī jautājumi par izmaksu efektivitāti, studentu atlases kvalitāti un saskaņotību ar valsts imigrācijas politiku un to, vai vietējie iedzīvotāji jau tuvākajā nākotnē Rīgā nekļūs par minoritāti.
- Jelgavnieki zina noslēpumus, kā bērnus iemācīt latviski
Jelgavas Pārlielupes pamatskola atrodas RAF mikrorajonā, kas ir visai specifiska Jelgavas apkaime. Tā izveidojusies Padomju Savienības laikā kā dzīvojamais rajons bijušās rūpnīcas RAF strādniekiem. Vēsturiski šajā skolā mācības notika krievu valodā. Ceļš uz izglītību valsts valodā skolai sācies jau vairākus gadus pirms valdības lēmuma pieņemšanas. Kā skolai gāja ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, par to “Neatkarīgā” iztaujāja skolas direktori un latviešu valodas skolotāju Ilzi Arbidani.
- Daugavpils jau gatavojas Ziemassvēkiem. Būšot krāšņi un skaisti
"Pēc kultūras ir izslāpuši ne tikai daugavpilieši. Pie mums skatīties teātra izrādes, koncertus, izstādes brauc arī no tālienes," intervijā portālam "nra.lv" saka Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.
- VIDEO. Kāpēc Latvijas skolās iepērk Somijā ražotus trenažierus?
Pie Jāņa Šteinhauera vidusskolas atklāts jauns sporta laukums ar moderniem trenažieriem – ar maināmiem svariem un iespējām nopietnākai fiziskai sagatavotībai. Diemžēl izrādās, ka šie trenažieri ražoti Somijā.
- Inga Vanaga par pedagogu algām: Šobrīd nav jauna algu paaugstināšanas grafika
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga TV24 sacīja, ka šobrīd nevar pateikt, ka skolotājiem būs algas kāpums no janvāra vai nākamā gada septembra, jo patlaban nav algas paaugstināšanas grafika, tiek izstrādāts jauns, bet iepriekšējais jau izpildīts. Taču labā ziņa ir tā, ka pedagogi šogad jau laikus, sākoties jaunajam mācību gadam, zinās savu algu un slodzi.
- Nosauktas 2025. gada labākās Latvijas skolas
Ata Kronvalda fonds apstiprinājis apkopotos Latvijas skolu audzēkņu panākumus 2024./2025. mācību gadā rīkotajās valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, valsts atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencēs. Iegūtie rezultāti novērtēti ballēs, lai izveidotu kārtējo Latvijas skolu reitingu darbā ar talantīgajiem skolēniem. Lielo skolu grupā pārliecinoši triumfē Rīgas skolas, mazo skolu grupā ar Rīgu konkurē Latgales skolas, bet ģimnāziju vidū līderpozīciju nemainīgi saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija.
- Inga Vanaga par sešgadnieku sūtīšanu skolā: Tas ir izmisuma solis
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atkal apsver iespēju sūtīt bērnus 1. klasē no sešu, ne septiņu gadu vecuma, kā tas ir pašlaik. Ministrija rēķina, ka līdz ar agrāku skolas gaitu uzsākšanu varētu izdoties ietaupīt valsts budžeta naudu. Sešu gadu vecumā skolas gaitas sāk arī daudzviet citur Eiropā, kas ļauj skolu pabeigt 18, ne 19 gadu vecumā, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šāds paziņojums no ministrijas ir nācis kā izmisums.
- Plāno vidusskolām likvidēt neklātienes iespējas
Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz turpmāk izslēgt neklātieni kā mācību formu pamatskolā un vidusskolā. Rīgas Raiņa vidusskolas skolotāja, starptautisko projektu koordinatore Vivita Ponciusa šobrīd mēģina apstādināt šo grozījumu tālāku virzību un par saviem centieniem pastāstīja "Neatkarīgajai". Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā mums skaidro, ka ministrijas rīcībā neesot informācijas par plāniem likvidēt Rīgas Raiņa vidusskolu.
- Kad skolēni atkal drīkstēs pārrakstīt pārbaudes darbus? Abild ministre
Saeimas deputāti to vien dara kā labo savas kļūdas, grozot likumus, turpretim skolēni to joprojām nedrīkst darīt. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Jaunā vienotība”) skaidro, kas tiek darīts, lai skolēni atkal drīkstētu savlaicīgi labot pieļautās kļūdas.
- 26 gadu laikā slēgtas 469 Latvijas skolas, process vēl nav noslēdzies
Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.
- Lielas algas un lielas klases vai tomēr citādi – ko sola jaunais modelis "Nauda seko programmai"?
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iepazīstinājusi ar plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno modeli "Programma skolā". Jauno modeli paredzēts ieviest no 2025. gada 1. septembra, un tā mērķis ir nodrošināt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā, neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām.
- Atklāj noslēpumu, kā skolās "ievilkt" skolotājus
Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē.
- Ukraiņu bērniem Latvijā sola pamatīgus pavērsienus izglītībā
Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.
- Nākotnēšana – kādēļ tā Latvijai un intelektuāļiem ir vērtīga nodarbe
Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija.
- Zinātnieku naktī iepazīst Latvijas zinātnieku sasniegumus
27. septembrī visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts aktivitātes, piedāvājot daudzveidīgas programmas 35 norises vietās. Ikviens entuziasts un interesents, kuram ikdienā nav nekādas saistības ar zinātni, varēja pētniecību iepazīt tuvāk, saprast tās būtisko lomu mūsdienu pasaulē un uzzināt, ar kādiem sasniegumiem var lepoties Latvijas augstskolu zinātnieki.
- Latvijas skolu reitingā augšgalā tieši Latgales skolas
Nodibinājums "Ata Kronvalda fonds" ir publiskojis Latvijas skolu audzēkņu panākumus 2023./2024. mācību gadā rīkotajās valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, valsts atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, un rezultāti publicēti vietnē "skolureitings.lv".
- Ko raujas studēt Latvijas jaunieši? Iezīmējas jaunas tendences
Noslēdzoties pieteikumu pieņemšanai 2024./2025. studiju gadam Latvijas augstskolās, vislielākais studētgribētāju pieteikumu skaits – 21 912 – saņemts Latvijas Universitātē (LU). Otro vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 11 389 pieteikumiem. Savukārt TOP 3 noslēdz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) ar 3211 saņemtiem pieteikumiem (kopumā šogad saņemti 10 442 reflektantu iesniegumi).
