- Rīgas pašvaldība pieprasa reģistrēt atejas. Par nereģistrēšanu 350 eiro sods
Rīdzinieki ir sākuši saņemt mulsinošas vēstules no Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamenta ar nosaukumu “Par neiesniegtu nekustamā īpašuma Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegumu”.
- Roboti gvelž melus par Lietuvu, tikmēr Tallinas domē “seksisma skandāls”
Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
- Ar muzejiem naudu nepelna. Ar muzejiem investē nākotnē. Intelektuālajā kapitālā
Lai ko mēs teiktu par Latvijas vēsturi, kultūru un mūsu nacionālo savdabību, Latvijā nav gandrīz neviena pasaulslavena muzeja, kā, piemēram, Luvra Parīzē. Pie mūsu Nacionālā mākslas muzeja Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, uz kāpnēm nestāv gara cilvēku rinda, kuri gatavi maksāt brangu naudu, lai redzētu Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un citu mūsu mākslas dižgaru šedevrus. Arī ne pie Rotko muzeja Daugavpilī.
- Galvenais jautājums: ko darīt ar “Jauno vienotību” vai ko darīs “Jaunā vienotība”?
Trešdien beidzot sākās ilgi gaidītās valdības veidošanas sarunas. Kā var nojaust pēc visai piesardzīgi uz āru dotās informācijas, sarunās ticis iztaustīts vispārējais noskaņojums un iespējamie sadarbības modeļi. Gan “Apvienotā saraksta” (AS) pārstāvji, gan premjera Andra Kulberga birojs, gan viņš pats uzsver vienu: kurss palicis nemainīgs – taupība, budžeta izdevumu samazināšana, valsts finanšu sakārtošana.
- Beidzot jauniesaucamie varēs doties sargāt mūs no nelegālajiem migrantiem
Nolemts, ka Valsts aizsardzības dienests (VAD) paplašināsies arī ar robežsardzi. Šobrīd ir aktuāls dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā un civildienests. Patlaban Valsts aizsardzības dienestā robežsardzē plāno uzņemt 100 jauniešu. No 2028. gada 100 jauniešu varēs iziet 11 mēnešu aizsardzības dienestu Latgalē. Robežsardzē cer, ka jaunieši ne tikai apgūs praktiskas iemaņas, bet arī savas prasmes turpinās pilnveidot robežsargu rindās.
- Kur 14. Saeima pieļāva savu liktenīgo kļūdu?
Šodien 14. Saeima aizvada savu pēdējo sēdi. Laiks izvērtēt šī Saeimas sasaukuma darba rezultātus. To var darīt divējādi. Vai nu caurskatot pieņemtos likumus un lēmumus, izvērtējot to ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ekonomiskajiem rādītājiem un citiem parametriem, vai arī daudz vienkāršāk, bet, iespējams, precīzāk. Proti, pēc nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Apskatīsim abus variantus, bet sāksim ar pēdējo.
- Eiropa jaunajā pasaules kārtībā: kultūrvēsturisks rezervāts vai centrālā konstrukcija?
To, ka pasaule kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras sākuma strauji mainās, noliegs vien retais. Tik ilgstošs un postošs karš Eiropā nebija bijis kopš 1945. gada, un arī Vašingtonas Baltajā namā vēl nebija saimniekojis tik savdabīgs prezidents. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā “nra.lv” atzīst šīs izmaiņas un runā par jaunas pasaules kārtības veidošanos.
- Ko Eiropai un Latvijai nozīmētu Ukrainas zaudējums karā?
Uz jautājumu par to, kas notiktu, ja Ukraina zaudētu karu, prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukraina karu nezaudē, bet atgādināja, ka tās zaudējumi nozīmē “cilvēku un laika” zaudēšanu, kā arī milzīgus upurus. Sekas, kas iestātos Ukrainas zaudējuma gadījumā, būtu neaptveramas. Par to runājam ar politologu Andi Kudoru un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
- Izraēla lielu pārmaiņu priekšvakarā. Vai Netanjahu ēras gals?
Šodien Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Pirmās kopš 2023. gada 7. oktobra šaušalīgā “Hamās” veiktā terora akta. Situācija Izraēlā ir nokaitēta, sabiedrība sašķelta un valsts nākotne pavisam neskaidra.
- Serbijas “Studentu saraksts” var pievilt ES un sākt iemīlēt Putinu
Svētdien Serbijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcija – “Studentu saraksts”. Var jau šķist, ka “labie un gaišie” beidzot uzvarējuši “tumšo un ļauno” Aleksandaru Vučiču. Taču ir pamats uzskatīt, ka jaunie uzvarētāji var izrādīties nepieradināti dzīvnieciņi, kuri Eiropas Savienībai sāpīgi iekodīs pirkstos.
- Riņķa dejas ap LSM, dīvainas vēstules un ne mazāk dīvaini amati, kas arī visu izskaidro
Aizejošā Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, vienā no savām pēdējām sēdēm, steidzamības kārtībā, vienā dienā divos lasījumos pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Šo grozījumu centrālā jēga: saglabāt Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vēsturiskos nosaukumus. Šie grozījumi ne tikai paredz, ka valsts aizsargā šo mediju vēsturisko identitāti un atpazīstamību, bet arī nosaka, ka LR un LTV ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.
- Austrumu slimnīcā iedvesmojošas lietas: ukraiņi gan ārstē, gan iemācās runāt latviski
“Kā gulējāt? Kāda pašsajūta?” – šķietamas pieklājības frāzes pārvēršas patiesā interesē, kad sajūti: no atbildes būs daudz kas atkarīgs. Un tā arī notiek: pašsajūtas un miega tests rosina medicīniskā personāla tālāku darbību. Rīgas Austrumu slimnīca tam gatavojas nopietni. Par mediķu attieksmi daudzviet nereti dzird negatīvas atsauksmes. Grūti kaut ko tādu iedomāties attiecībā uz Austrumu slimnīcu. Ieskatīsimies tās ikdienā.
- Lietuvā šausmas no cenu kāpuma mājokļiem, Igaunijā no cenu kāpuma pārtikai
Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
- Vēlēšanu zaudētāji gatavojas kongresiem un izstrādā revanša plānus
Aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti gandrīz visām partijām bija vājāki nekā gaidīts, izņemot uzvarētāju – “Apvienoto sarakstu”. Īpaši smagi šie rezultāti bija divām vēl nesen vadošajām partijām – “Jaunajai vienotībai” (JV) un ZZS.
- Aizejošā Saeima tomēr noskauž Latvijas pilsonību indiešu zinātniecei
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst tikai pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.
- Deputātu kompensāciju jautājums parāda, ko gribētu vēlētāji, bet ko nevēlas politiķi
Sabiedrībā valda gandrīz vai nebijusi vienprātība, ka šā gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanu “Apvienotā saraksta” (AS) un tās līdera, premjera Andra Kulberga triumfālās uzvaras pamatā ir sabiedrības gluži vai kliedzošā vēlme pēc pārmaiņām. Pirms vēlēšanām politiķi gandrīz no visām partijām, ne tikai no AS, centās pievienoties šim pārmaiņu solītāju vilnim, taču viņiem šo pārmaiņu kārti neizdevās tik pārliecinoši izspēlēt.
- Ukrainas miera sarunu vārgais cerību stariņš
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs vakar ieradās Sanktpēterburgā. Pulkovas lidostā Vitkofu sagaidīja Vladimira Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs. Vēlāk Vitkofs tikās arī ar pašu Putinu. Sarunas ilga trīs stundas.
- Galēji labējo partiju uzvaras gājiens Eiropā. Cik tas ir bīstami?
Gandrīz ceturtā daļa vēlētāju Eiropā pašlaik atbalsta galēji labējās partijas, rakstīja “The Guardian” šā gada jūnijā. Kas ir šīs partijas, ko tās grib un dara? Par to šis “nra.lv” galēji labējo partiju apskats. Vairāk nekā 150 politologu veikta analīze liecina, ka to vēlētāju īpatsvars, kuri atbalsta šādas partijas, kopš 1995. gada ir pieaudzis gandrīz piecas reizes.
- Kulbergam jau pirms sarunām jābūt pilnīgi skaidram to iznākumam
Andra Kulberga lēmums atlikt tikšanos ar potenciālajām koalīcijas partijām uz vēl vienu nedēļu izraisījis dažādus minējumus. Pats Kulbergs šo vilcināšanos skaidro ar lielo aizņemtību, ko, no vienas puses, var uzskatīt par attaisnojošu iemeslu, bet no otras – vai tad valdības veidošana nav tik nopietns iemesls, ka tā dēļ citas lietas varētu pabīdīt sāņus?
- Mežonīgs grautiņš Parīzē. Kāpēc?
Francija mēģina atgūties pēc satriecošajiem notikumiem pagājušās nedēļas beigās, kas iesākās kā mierīgas demonstrācijas, bet pārauga mežonīgā vardarbībā un postīšanā. “Kā līdz kam tādam varēja nonākt? Vai Francija sabruks?” – šādus jautājumus citiem un sev bieži uzdod pasaules plašsaziņas līdzekļu analītiķi.
