- Šeible aizgājis pie Kisindžera
26. decembrī nomirusi vēl viena liecība par labajiem laikiem, kad Rietumu pasaule ilgā un varonīgā cīņā uzvarēja Aukstajā karā. Nestaigājošs atgādinājums par šo uzvaru bija Aukstajā karā kājas zaudējušais Volfgangs Šeible, kuram 1990. gadā kā Vācijas Federatīvās Republikas iekšlietu ministram pienācās sagatavot līgumu par Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) iekļaušanu Federatīvajā Republikā.
- Aija Andrejeva – ar tēvu Alex un viņa dziesmām sirdī
Latvijā cilvēki joprojām mīl labu rokmūziku – to apliecina šobrīd joprojām notiekošas koncerttūres.
- Andrejs Osokins: Tikai kopā varam tuvināt gaismas uzvaru
“Mūsu atbalsts ukraiņiem sniedz ne tikai ļoti vajadzīgos resursus, lai varētu turpināt cīņu ar ļaunumu, bet arī iedvesmu un pārliecību, ka viņi šajā vājprātā nav vieni,” saka pasaulē pieprasītais pianists Andrejs Osokins.
- Beāte Zviedre: Manā dzīvē melodrāmas nav bijušas
“Elza ir daudz drosmīgāka un impulsīvāka par mani, viņa ātri spēj sevi ieraut nepatikšanās. Manā dzīvē tādas melodrāmas nav bijušas, es tādas ziepes neesmu savārījusi,” smaidot atzīst dziedātāja Beāte Zviedre.
- Jaunā aktrise Agnija Dreimane. Vēl sevis meklējumu posmā
“Atšķirībā no Ņinas, kura tiecas pēc slavas un pārliecināti iet uz savu mērķi, es, lai arī esmu aktrise, drīzāk baidos no lielas uzmanības, apkārtējo skatieniem un uzmanības apliecinājumiem,” atzīst Liepājas teātra jaunā aktrise Agnija Dreimane.
- Režisore Ināra Kolmane. Par konfliktu ar totalitāro padomju režīmu
«No skolas gadiem man atmiņā palikušas bezgalīgās soļošanas ierindas skatēs, militārā apmācība un gāzmasku gumijas smaka un talks uz sejas. Bet, ja es teiktu, ka padomju laikā nebija nekā skaista, es noliegtu savu bērnību un jaunību, kas katram ir tikai viena. Bija, noteikti bija!» saka režisore Ināra Kolmane.
- Komponists Jēkabs Jančevskis par Dailes «Brandu»: Varu muzikāli iztrakoties
Salīdzinot mūziku topošajai spēlfilmai par pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem «Zeme, kas dzied» un Dailes teātra izrādei «Brands», komponists Jēkabs Jančevskis saka: «Tas ir kā no smalki uzpucēta opernama pa taisno ieiet privātā «frīku» masku ballē rūpnieciska angāra telpās.
- Jaunā aktrise Ieva Estere Barkāne: Neziņa nevis biedē, bet iepriecina
«Daudzi mani vienaudži jūtas tā, ka tā «īstā dzīve» būs pēc apmēram desmit gadiem, jo tad būs kaut kas sasniegts, būs ģimene, bērni. Man, paldies dievam, tāda sajūta nekad nav bijusi. Man ir sajūta, ka mana dzīve notiek tagad, ka ir tas, kas ir tagad,» saka Valmieras teātra jaunā aktrise Ieva Estere Barkāne (24).
- Anta Jankovska: Lai nāk kas nākdams, mēs tiksim galā!
Pēdējie divi gadi iemācījuši netērēt spēkus cerībām.
- Liene Sebre. Aktrise ar Tutas piparkūku sirdi
«Šo pēdējo divu gadu laikā, kad esam bijuši tuvu apokalipsei, cilvēki alkst saņemt tādas emocijas, kas dziedina dvēseli.
- Aigars Grauba: Nav jābaidās atzīties nezināšanā
«Lai cik dīvaini tas būtu, bet manas paaudzes bērnības Ziemassvētku un Jaungada filma bija «Likteņa ironija jeb Vieglu garu!
- Kristīne Krūze-Hermane: Par vientulību, nevis seksu
«Man ir dažas ļoti tuvas draudzenes, ar kurām varu būt ļoti atklāta un runāt par visu, un tas ir baigi forši. Bet, godīgi sakot, es eju terapijā, kur tad arī izrunāju savas sasāpējušās tēmas, jo man nepatīk izmantot draudzenes kā izgāztuvi,» saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane.
- Jānis Skanis: Mīlēt, saprast un piedot
«Man vairs nevienam nekas nav jāpierāda, man vairs nav sevi kaut kā īpaši jāapliecina.
- Andrejs Osokins. Kontekstā ar pasaules notikumiem
«Šodien, kad izšķiras Ukrainas, Latvijas un visas Eiropas nākotne, mūzika nevar un nedrīkst būt nošķirta no notikumiem, kas ietekmē mūs visus,» saka pianists Andrejs Osokins, uzsverot, ka māksla un mūzika gadsimtu gaitā ir sekojusi vēsturiskiem notikumiem, smalki un spēcīgi reaģējot uz tiem gan kā cilvēka iekšējās pasaules pārdzīvojumu spogulis, gan arī globālu procesu atainotājs.
- Arnis Mednis: Gribu kā bērns vēl priecāties un nepiekust
«Mana globālā teorija ir: domā kā vesels cilvēks, dari kā vesels cilvēks, un būsi vesels cilvēks.
- Arnis Miltiņš: Vislabāk ir būt starp savējiem
«Situācija pasaulē ir ļoti sarežģīta. Ja godīgi, mums sarežģīta tā bijusi gan padomju laikos, gan citos vēsturiskos laikos, bet, manuprāt, viss atkarīgs no tā, kā mēs uz to spējam paskatīties. Es domāju, ka šī sarežģītība vairāk ir mūsos pašos. Katra situācija, ja nevari to mainīt, ir jāizvērtē un apzināti jāpieņem – lai saglabātu sevi, lai varētu turpināt piepildīt savus sapņus un vienkārši būt,» saka komponists un dziesminieks Arnis Miltiņš.
- Lauris Gundars: Vajag gan pasmieties, gan paraudāt
«Privātam teātrim šodienas ekonomiskajos apstākļos strādāt kļūst arvien grūtāk, tāpēc skaļi lielīties ar jaunās sezonas plāniem, kurus, iespējams, praktisku iemeslu dēļ nevarēsim īstenot, laikam būtu nevietā.
- Signe Dancīte: Mammas var daudz
«Šī loma pie manis atnāca ļoti harmoniski.
- Sonora Vaice: Māksla ir nonākusi bīstamā punktā
«Mākslai vasarā ir ļoti īpaša nokrāsa.
- Agris Daņiļevičs. Par latvieti, kas dzied un dejo
«Mums jābūt stipriem un pārliecinātiem savā zemē, par savu valodu un savu kultūru. Tikai tādi mēs varam palīdzēt citiem. Jā, mums šodien ir jāpalīdz ukraiņiem, bet mēs nedrīkstam aizmirst, no kurienes paši nākam, kas mēs paši esam, kur ir mūsu spēks,» saka horeogrāfs Agris Daņiļevičs.