- Sāk atteikties no formālisma izglītībā
Latvijas arodizglītības sistēma «iegrimusi» formālisma žņaugos, no kuriem mūsu izglītības politikas veidotāji jau gadiem nespēj izkļūt ārā.
- Privātās augstskolas no krīzes nebaidās
Pēc pāris gadiem privātajai izglītībai (tai skaitā augstākajai) Latvijā apritēs 20 gadu. Privāto augstskolu devums augstākajā izglītībā ir ievērojams – šajās mācību iestādēs šobrīd zinības iegūst vairāk nekā 40 000 studentu, kas ir aptuveni puse no visiem par maksu studējošajiem.
- Jelgavas pilij atņem naudu
Latvijas Lauksaimniecības Universitātei, vispārējās taupības un «finanšu stabilizācijas» plānus īstenojot, valsts ir nogriezusi nevis 15% vai 20% finansējuma jeb dotāciju, bet daudz lielāku summu – 35%.
- Izglītības inovāciju problēmas
Latvijā izglītību regulējošie likumi paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir ekskluzīvas tiesības uz tā saukto «mīksto» (soft – netaustāmais, kā metodes, mācāmās vielas apjoms utt.) daļu un pašvaldībām tiek atvēlēta «cietā».
- Starp ierēdņiem un entuziasmu
Pirmais septembris un jaunais mācību gads nes līdzi arī dažu labu no vecajām izglītības sistēmas kaitēm.
- Eksaktos priekšmetus mācīs «pa jaunam»
Zinātņu un tehnoloģiju attīstība ir nesusi pārmaiņas tautsaimniecībā. Daudzas rūpniecības nozares vairs nav iedomājamas bez sarežģītu tehnoloģiju izmantošanas. Līdz ar to ļoti būtisks ir izglītots darbaspēks.
- Ārzemju universitāšu vilinājums
Mūsdienās nevienu nepārsteidz, ja potenciālais students dodas nevis uz kādu no Latvijas augstskolām, bet uz ārvalstīm.
- Neveselīga cīņa ap skolu bufetēm
Daļu Latvijas tirgotāju un ražotāju nepajokam satraukusi it kā Veselības ministrijas vēlme skolu bufetēs un veikaliņos atļaut tirgot tikai pārtikas produktus, kuri būtu marķēti ar īpašu zīmi – «Veselīgs produkts».
- Studiju maksas «lidojums»
Augstskolu studiju maksa dažu gadu laikā ir gandrīz dubultojusies. Izskan pat bažas, ka, iespējams, ārzemēs drīzumā studēt būs izdevīgāk nekā te – uz vietas. Nedēļa skaidroja, kāpēc tā notiek un vai šajā jomā jau esam sasnieguši «griestus».
- Doktori – Latvijas humanitārais kapitāls
Gadiem tiek runāts, ka Latvijas nākotne ir uz zināšanām balstīta ekonomika.
- Skolēnus uz uzņēmējdarbību rosinās virtuāli
Sākoties jaunajam mācību gadam, ir nodibinātas vairākas interneta lapas, kas aicina jauniešus virtuāli izglītoties biznesa zinībās.
- Pieteikšanās augstskolās — elektroniski?
Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele rosinājusi ieviest elektroniskās pieteikšanās sistēmu augstskolās, lai novērstu garās rindas.
- Vidējo izglītību pietuvinās «dzīvei»
Augustā visā Latvijā notiks pedagogu konferences, kuru laikā Izglītības un zinātnes ministrija plāno apspriest jauno vispārējās vidējās izglītības satura koncepciju.
- Vai meklēsim alternatīvu izglītības iespēju?
Vai Latvijā ir atrodama alternatīvas izglītības iespēja, neskaitot Valdorfa skolu?
- Jauna gaismas pils valstij izmaksā pārāk dārgi
Iepriekšējās brīvvalsts laikā tika uzceltas 373 un pārbūvētas vai atjaunotas 587 skolu ēkas.
- Izglītība vai tumsonība?
Latvijas notikumi preses slejās liek domāt par īpatnēju fenomenu — tumsonības un izglītības apvienojumu.
- Studentam darba algu vai stipendiju?
«Tu studē? Gribi nopelnīt, bet nav pieredzes? Tad nāc pie mums...» aicina liels plakāts vilciena vagonā. Un tā ir realitāte — ļoti daudzi, pat pilna laika programmas studējošie strādā. Kāpēc? Un kā tas atsaucas uz izglītības kvalitāti?
- Cik gudrs ir vidusskolas absolvents?
Jau gadu simtos ir mērāms laiks, kopš skolā eksaktajās zinībās mācāmais apjoms praktiski nav mainījies, svaigāko atziņu apgūšanu atstājot augstskolām. Vai nebūtu laiks daļu jaunā tomēr uzticēt skolai?
- Augstskolas grib atgūt īpašumus
Trīs Latvijas augstskolas ir paudušas vēlmi iegūt īpašumā visas savas apsaimniekotās ēkas un zemi.
- Kristīgā mācība «piekāpjas» ētikai
Kādu mācību priekšmetu manam bērnam labāk apgūt — kristīgo mācību vai ētiku?