- Starp ļoti sliktu un ļoti sliktu
Pēdējo nedēļu laikā amatpersonas sabiedrību bieži «iepriecina» ar izvēli: vai nu valsts «noliesē» par 40% (slikti), vai Latvija nesaņem starptautisko aizdevumu (ļoti slikti).
- Atrodas (?) lieki (?) miljoni
Valdība izskatījusi informatīvo ziņojumu par ienākumu, kas iegūti no valsts īpašuma privatizācijas, izlietojumu dažādiem projektiem. Dokuments gana interesants, jo labi raksturo attieksmi (vismaz līdz šim) pret valsts naudu.
- Uzmanīgāk jālasa «papīri»
Aizvadītajā nedēļā valdība skatīja kārtējo Ekonomikas ministrijas gatavoto informatīvo ziņojumu Par makroekonomisko situāciju valstī.
- «Sarkanā līnija»
Pēdējo nedēļu laikā, sarunājoties ar cilvēkiem, gadījies dzirdēt, ka lielākā nelaime esot ne tik daudz ekonomiskā krīze kā tāda, cik daudzu cilvēku lēmums, ka šādā situācijā «katrs glābjas, kā var».
- Paranoja ir neiznīdējama
Latvijā bieži runā par totālo uzticības krīzi varas un sabiedrības attiecībās, kas brīžiem sasniedz jau pārliecīga aizdomīguma līmeni – politiķi var simboliskā nozīmē kaut uz galvas stāvēt, tomēr viņiem vienalga neticēs, meklēs kādus slēptus motīvus utt.
- Baraks un Valdis
Lai cik nevietā šķistu salīdzināt abu valstu jaunos vadītājus, zināma līdzība ir, turklāt Obamam un Dombrovskim ne pārāk labvēlīgā aspektā.
- Pārgrupēšanās
Valdošās koalīcijas veidošanas procesam ir divi mazāk apspriesti blakusefekti.
- Nekompetence
Pārņem izmisuma un panikas sajaukums, uzzinot, ka šā gada valsts budžetā atklājies papildu «caurums» vismaz 500 miljonu latu apmērā. Kā tad tā?!
- «Griez, kurā pirkstā gribi…»
Ekonomiski saspringtos laikos lēmumu pieņēmēji un sabiedrība kopumā vienmēr saskaras ar nepatīkamu situāciju: kā sadalīt ierobežotus resursus.
- Stabilitāte par jebkuru cenu?
Daudz piesauktā un apspriestā valdības reforma aizvadītajā nedēļā izčibēja, kas rada smagas aizdomas, ka ambiciozie plāni par valsts pārvaldes samazināšanu kopumā un vienkāršošanu ņems tikpat nelabu galu. Iemesls?
- Pie mums krīzes nav
Aizvadītajā nedēļā varēja šķist – par spīti zemnieku protestiem un viena ministra demisijai –, ka patiesībā nekādas krīzes Latvijā nav.
- Ja kalns nenāk pie Muhameda...
Aizvadītās nedēļas laikā pārliecinājos par normālas komunikācijas trūkumu.
- Dīvainais izlīgums
Politiķi un eksperti gan daudzina, ka valstī esot uzticības krīze un nepieciešams nacionālais izlīgums, bet darbos redzam ko citu.
- Kāpēc tik nelāga sajūta?
Latviešiem patīk lamāt valdību, tomēr savā būtībā vairums esam pragmatiski un piezemēti ļaudis, kuriem nepatīk ālēšanās un tukšas runas.
- Ko darīt 13. janvārī?
Ir skaidrs, ka Valsts prezidents Saeimu neatlaidīs, ārpus kārtas vēlēšanu nebūs.
- Nelabojamie
Valsts iestādes nu gan iemācījušās runāt par taupību, skaudru izdevumu apgriešanu utt., tomēr precīzi pamatot savus izdevumus joprojām nemāk.
- Kredīti: jāņem, kamēr dod
Šis mazliet ciniskais izteikums saistīts ar nepatīkamo faktu, ka arī tās valstis, kas savtīgu interešu vadītas (jau veiktie ieguldījumi, biznesa iespējas) nevēlas pieļaut Latvijas ekonomikas sabrukumu, attiecīgi ir gatavas mums naudu aizdot.
- Kā Latvijas situācija izskatās «no malas»
Vispirms dažas piezīmes par valdības locekļu publiskiem izteikumiem aizvadītajā nedēļā.
- Baltieši sēž vienā laivā
Aprakstot pašreizējo un sagaidāmo situāciju, ir būtiski neaizmirst, ka Latvija nav unikālā situācijā un šajā ziņā ļoti noderīga ir Lietuvas un Igaunijas pieredze.
- Pietrūkst informācijas situācijas novērtēšanai
Šajā gadījumā runa nav tikai par valsts amatpersonu pārliecīgo piesardzību informācijas sniegšanā. Ir tā, ka krīzes situācija uzrāda, cik nepieciešama ir ekonomiskā statistika vairākos tēmu lokos, bet diemžēl dažādu objektīvu iemeslu dēļ tā nav pieejama.