- Finansējums samazinās arī vides aizsardzības projektiem
Konkursus dažādiem zaļiem projektiem un to finansēšanu Latvijā veic Latvijas Vides aizsardzības fonds, kura finansējums šogad jau samazināts gandrīz uz pusi un nākamais gads pagaidām nesolās būt vieglāks.
- Ekoloģiskais bizness strādā
Latvijā bieži mēdz spriedelēt, ka mums ir lielas iespējas ražot ekoloģiski tīrus produktus bez visādu mākslīgo augšanas vecinātāju izmantošanas. Taču pasaulē šis bizness jau sen uzņēmis apgriezienus un labi nopelna.
- «Izdzīvotāji»: Ķemeru nacionālais parks
Latvija ir zaļa valsts, un viena no mūsu izslavētajām bagātībām ir tieši daba. Viens no apliecinājumiem, ka tas tā tiešām ir, ir īpaši aizsargājamās teritorijas, kuru Latvijā ir 684. Starp tām ir Ķemeru nacionālais parks.
- Politiskā atkritumu apsaimniekošana
Mūsu žurnāls jau vairākas reizes ir rakstījis gan par atkritumu apsaimniekošanas principiem, gan par kaislībām Rīgas domē ap jauno atkritumu apsaimniekošanas koncepciju.
- Rīgā atsākas «mēslu kari»
Galvaspilsētā atkal uzjundījusi «atkritumu problēma». Speciāli izveidota nozares ekspertu komisija Rīgas mēram izvērtēšanai iesniegusi atkritumu apsaimniekošanas koncepciju.
- Ekoloģiskais stulbums atkārtojas?
Bažas par pasaules ekosistēmas dzīvotspēju un dabas resursu iznīcināšanu ar gadiem tiek paustas arvien skaļāk. Diemžēl kliedzošajiem faktiem neseko enerģiska rīcība – tās vietā lielākoties tiek likta darbības imitācija vai «strausa politika».
- Kur «aizplūst» bīstamie atkritumi?
Bīstamie atkritumi daudziem saistās ar ko dzīvību ļoti apdraudošu, teiksim – kodolraķešu galviņām, taču patiesībā par tādiem var kļūt sadzīvē gluži ierastas lietas: televizori, ledusskapji, datori, mobilie tālruņi, lakas, krāsas, šķīdinātāji utt.
- Ekoloģiskā ideoloģija bez pamata vēsturē
Mūsdienās Greenpeace un citas dabas sargu kustības vai organizācijas bieži vien rada ap sevi pamatīgu ažiotāžu.
- Seksualitātes noriets reklāmās
Seksualitāte tiek uzskatīta par vienu no efektīgākajām uzmanības pievēršanas metodēm, un to līdz šim kā galveno izmantoja reklāmu veidotāji.
- Kāda ir Latvijas augsnes veselība?
Pasaulē arvien lielākas bažas izskan attiecībā uz augsnes kvalitāti, tās noplicināšanos un aizsardzību. Vīnes Agrārās informācijas centrs vērsis uzmanību uz satraucošiem datiem – aptuveni 40% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pasaulē ir apdraudēti.
- Mainīs jūras krasta statusu
Paredzams, ka rudenī būtiski tiks grozīta likumdošana, kas skar Latvijas jūras piekrasti visā tās 496 kilometru garumā.
- Ugunsgrēks visvairāk apdraud jaunaudzes
Nu jau ierasts, ka katra vasara Latvijā iesākas ne tikai ar lietainajiem Jāņiem, bet arī ar ziņām par kārtējiem mežu ugunsgrēkiem.
- Maz izmantojam pašmāju derīgos izrakteņus
Par Latvijas derīgajiem izrakteņiem runājot, nereti gadās dzirdēt visai skeptiskus izteicienus. Sak, mēs esam maza valsts, kurai nav ne naftas, ne citu dārgumu, un uzņēmējiem faktiski šajā jomā nav kur īsti «izpausties».
- Aerofotogrāfija nolaidusies uz zemes
Šobrīd Latvijā piedāvā arī cita veida aerofotogrāfijas pakalpojumu. Izrādās, fotografēšanai no gaisa nemaz nav vajadzīga lidmašīna.
- Aerofotogrāfija – precizitātei virs zemes un pazemē
Aerofotogrāfijas vārdā jau ietverta tā jēga – fotografēšana no gaisa. Foto no putna lidojuma tiek izmantots dažādiem nolūkiem, bet kādiem tieši, to Nedēļa skaidroja gan pašvaldībā, gan pie pašiem šā pakalpojuma sniedzējiem.
- Vai vajag cīnīties ar jūru?
65% Latvijas jūras piekrastes ir skārusi erozija, un vietām ūdens dažu gadu laikā atņēmis 20 līdz 30 metru sauszemes.
- Rīgai trūkst «galveno» speciālistu
Rīgas pilsētai neveicas ar galvenajiem pilsētvides speciālistiem – tad viņi ir, tad viņu nav... Un atkal sākas viss no gala.
- Mežs klimata izmaiņas vēl «nejūt»
Klimats kļūst siltāks – par to šaubu vairs nav nevienam, un to jau tagad izbaudām uz savas «ādas».
- Atkritumu poligoni vēl top
Latvijā 2006.—2012. gadā paredzēts izveidot 10—12 jaunus reģionālus sadzīves atkritumu poligonus, vienlaikus veicinot dalītu atkritumu vākšanu un esošo izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju.
- Vai signālvēzis un latvānis ir iznīdējami?
Latvijas vidē sev mājvietu atraduši ne tikai vietējie augi un dzīvnieki, bet arī no svešām zemēm nākušie «ciemiņi», kas nereti sāk izspiest no teritorijas pašus «saimniekus».