- Vakarnakt aizmigu muzejā
Kā pamests suns, Kam saimnieks debesīs, Es skrienu caur ēnām Un gaismas pusēm. Vienreiz pieskāros ar purnu Tām durvīm, Aiz kurām Pagaidu mājas varētu būt, Bet neatvēra.
- Tu to teici
Šoreiz literārajā lappusē “Tu to teici” piedāvājam A.Pumpura Lielvārdes muzeja rīkotā dzejoļu konkursa “Cita tautasdziesma” izlases darbus, kuru autori lielākoties ir Ogres rajona skolu audzēkņi.
- Mums laimes koks ir iestādīts
Rubrikā “Tu to teici” iepazīstinām ar Ogres rajona autoru jaunradi. Tā var būt ne tikai dzeja, pasakas, bet arī tēlojumi vai stāsti. Šoreiz vairāk iepazīstinām ar diviem ogrēniešiem – Intu un Uldi Rudzīšiem.
- Kā putns tas debesīs uzspurdzis
Sirdsapziņa. Visstingrākais tiesnesis – sirdsapziņa, Ikkatrā cilvēkā mīt viņa. Tik viens to paslēpis dziļumā, Bet otrs paņēmis saujā. Tās priekšā neviens nav pasargāts Un tiek no viņas gan slavēts, gan rāts.
- Vibrācijas sirds apvidū jūt ikviens
Rubrikā “Tu to teici” iepazīstinām ar Ogres rajona autoru jaunradi. Tā var būt ne tikai dzeja, pasakas, bet arī tēlojumi vai stāsti.
- * * *
Ieņemt klusumu sevī...
- Cilvēks transā
Domas sastingst...
- Diseptisks
Piedrāzt Tevi...
- * * *
Izbirzt laiks caur pirkstiem...
- Saulriets
Sēžot industriālajos atkritumos ...
- Paldies un lūdzu
Cilvēcīgi vaibsti ...
- * * *
Cepam smilšu kūkas...
- * * *
Aizvējā tu nebiji viens vējš...
- Pieskāriens
Kāda ir Tava ikdiena?
- Krēsla
Nospiesti cilvēki Aizņemtas domas.
- Tecinātājs
Viņš bija sveķu tecinātājs. Un viņu sauca par Sīmani. Cauras dienas pa mežu vien.
- Par sevi
Domas, izjūtas un emocijas izlikt sāku uz papīra, būdams pusaudzis – apmēram 16 – 17 gadu vecumā.
- Bez pieskāriena caur skūpstu
Rubrikā “Tu to teici” iepazīstinām ar Ogres rajona autoru jaunradi. Tā var būt ne tikai dzeja, pasakas, bet arī tēlojumi vai stāsti.
- Balāde par zvaigznēm un sapņiem
Skrej, skrej, tu, naidiniece, ko mēs saucam par mīlu, Tev nerūp ne sapņi, ne dvēseles traģika, Tiklīdz tu atnāc, tu iemājo sirds visslēptākajos kambaros un tupi...
- Ak, cilvēk, reizēm nevajag jau daudz
Ak, cilvēk, reizēm nevajag jau daudz: Tik uzrunājot kāds lai vārdā sauc, Prot, pretī nākot, laipni uzsmaidīt Un rīta stundā sveikt ar: “Laburīt!”.
