Kad astoņdesmito gadu otrajā pusē Latviju pārņēma videofilmu drudzis un ļaužu kompānijas pulcējās piepīpētos dzīvokļos, lai cauru nakti skatītos viģikus, kā īpaša eksotika šķita kautiņfilmas, kur tuvcīņu meistari viens otru klapēja kā putekļainus tepiķus.