- Dzejas lasītājs un viņa dzīves rūsa
Uldis Stabulnieks ar skumju ironiju sacīja, ka viņam jau ir tikai viena dziesma, ar to domādams “Tik un tā” lielo popularitāti latviešu tautā. Un patiesi – to dzied pat jaunā paaudze, mūzikas autora vārdu nezinot. Tomēr Stabulnieks bija atzīstams kora un kino mūzikas autors, un sevišķi bagātīgs komponista devums ir teātra mūzikas žanrā – viņa sacerējumi skanēja vairāk nekā 20 izrādēs.
- Uļjana Semjonova. No Medumiem līdz Olimpam
Trīskārtēja pasaules un desmitkārtēja Eiropas čempione. Viena no pirmajām 12 basketbolistēm pasaulē, kas 1976. gadā Monreālā kļuva par olimpiskajām čempionēm. Ar Rīgas TTT komandu viņa 15 reizes bija PSRS čempione, 11 reizes ieguva FIBA Čempionu kausu, ar Latvijas (PSR) izlasi četras reizes uzvarēja PSRS Tautu spartakiādē. Tas viss ir par Uļjanu Semjonovu, bet tajā pašā laikā – ne tuvu ne viss par viņu.
- Lielā aktiera dzīves ainas
Dzīves nogalē aktieris Kārlis Sebris jokoja, ka labprāt vēl nospēlētu Romeo, bet diemžēl visas Džuljetas jau nomirušas.
- Gaišreģis Eižens Finks. Patiesība un leģendas
Eižens Finks ir cilvēks-leģenda, ap kura personību savijas nostāsti, un grūti atšķetināt, kas tiešām bijis, kas izdomāts, kas radies laikabiedru un rakstnieku interpretācijās.
- Mans vectēvs Lāča mednieks
Silvijas Amatnieces atmiņas par vecotēvu, Latvijas nacionālo partizānu grupas vadītāju Tālrītu Krastiņu, kurš divas reizes mēģināja nogalināt kolaboracionistu Vili Lāci.
- Neķer lašus, ķer mani!
Daces Rožlapas atmiņas par mammu – aktrisi Astrīdu Gulbi.
- Slavenā astrologa zināmās un nezināmās dzīves lappuses
Seni albumi salikti uz galda, un mēs šķiram lapu pēc lapas.
- Savu vārdu ir pateicis
Tieši ar Agra Engelmaņa simfoniskā opusa Mūzika simfoniskajam orķestrim pirmatskaņojumu 2015. gadā sāka skanēt jaunuzceltā Liepājas koncertzāle Lielais dzintars.
- “Bez gala bagātas dvēseles skaņas...”.
Koktēlnieks Miķelis Pankoks, sapņotājs no Jūrmalciema, ir radījis vairāk nekā 500 darbu, no kuriem lielākā daļa – vairāk nekā 300 – neatrodas Latvijā.
- Dzejnieks trakonamā
1972. gada 4. jūnijā izcilais dzejnieks Josifs Brodskis, vēlākais Nobela prēmijas laureāts, bija spiests atstāt Padomju Savienību, jo Valsts drošības komitejas pārstāvji brīdināja, ka palikšanas gadījumā viņa dzīve kļūs neciešama.
- Dziesminieks uz baznīcas jumta
Dziesminieks Haralds Sīmanis bija īpašs.
- Ar jaudīgu un unikālu balsi
Gan tenora cienīgas augstās notis, gan basīgi rūcieni zemajā reģistrā – dziedātājam Nikam Matvejevam bija pa spēkam plašs vokālais un emocionālais diapazons, ko viņš demonstrēja gan rokmūzikā, gan uz Rīgas opernama skatuves.
- Ķermenim par spīti!
Stīvena Hokinga dzīve un darbs ir apbrīnas un sajūsmas vērts pat tiem, kuri neinteresējas par fiziku.
- Divdabis. Dzeja un kaislības
Diez vai, klausoties Maijas Lūsēnas balsī, kad viņa dzied par mīļākajām puķēm – tumšsārtajām rozēm –, kādam acu priekšā uznirst vārdu autora – apaļīga, briļļaina, kailgalvaina tēvoča, proti, dzejnieka Viļa Plūdoņa – tēls.
- Ar operetes nimbu un estrādes nervu
Martā, “kad pūpoli zied”, prātā nāk Raimonda Paula populārā dziesma un tās pirmais izpildītājs – pirms simt gadiem dzimušais Edgars Zveja.
- Aci pret aci ar sevi
Džemma Skulme vienmēr bija gatava jauniem izaicinājumiem, turklāt viņa prata turēt rūpi ne tikai par sevi, bet arī apkārtējiem.
- Ārsts ar zelta rokām
Viktors Kalnbērzs – izcils latviešu ķirurgs un ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem.
- Garā rindā pēc kriminālromāna
Padomju laikā Andra Kolberga kriminālromāni bija tikpat populāri kā alkohols – pēc tiem cilvēki stāvēja garās rindās.
- Tuvcīņu meistara noslēpumi
Kad astoņdesmito gadu otrajā pusē Latviju pārņēma videofilmu drudzis un ļaužu kompānijas pulcējās piepīpētos dzīvokļos, lai cauru nakti skatītos viģikus, kā īpaša eksotika šķita kautiņfilmas, kur tuvcīņu meistari viens otru klapēja kā putekļainus tepiķus.
- Kamēr tu šo spēli spēlē
Komponists Mārtiņš Brauns savās muzikālajās izpausmēs varēja būt ļoti dažāds, viņā bija pietiekami daudz spēles un azarta, lai būtu neparedzams.
