- Un vēsture kļūst dzīva
Džīna – tā Virdžīniju Lejiņu sirsnīgi uzrunā draugi un kolēģi – sapņo par to, lai atdzimtu senās augu kultūras, kas garšos kā senāk un būs tīras no uzlabojumiem.
- Smīdinātājs kopš bērnības
Rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs aizrullējis līdz iespaidīgai jubilejai – 29. maijā viņam aprit 90 gadu.
- Dzejnieks stāv pie valodas upes
Literatūrzinātnieks un dzejnieks, festivāla Dzejas dienas 2022 balvas ieguvējs Artis Ostups atzīst, ka viņš nevar iztēloties valsti bez dzejas.
- Man būs tas gods diriģēt
Tikai nepilni četri mēneši mūs šķir no XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas no 30. jūnija līdz 9. jūlijam notiks Rīgā.
- “Man patīk izbaudīt mirkli, kurā esmu”
“Vai nav skaisti?” kordiriģents Ints Teterovskis ar lepnumu rāda uz jauniešu kora Balsis koncerta afišu, kurā attēloti Zunda torņi.
- Sapnis par labirintu
Mākslas menedžere Gaļina Maksimova ar vīru gleznotāju Dagu Viduleju jau vairāk nekā desmit gadu kopj savu Laimīgās mākslas muzeju.
- Kalnu pieņemtais dakteris
Ja pati kādā brīdī nebūtu bīstami pietuvojusies bezdibeņa malai, droši vien neuzzinātu, kas ir izcilais, visā Latvijā augsti novērtētais pulmonologs Ainārs Zariņš, kā viņš strādā ar pacientiem un cik neparasts cilvēks viņš ir.
- Tēlnieku un pieminekļu dzīve
Viena no izcilākajām latviešu monumentālās tēlniecības darbu autorēm Arta Dumpe – trīs Kārļa Ulmaņa pieminekļu, Lestenes brāļu kapu centrālā tēla un ļoti daudzu citu plaši zināmu darbu autore – pandēmijas gadus izmantojusi, uzrakstot autobiogrāfisku grāmatu Dzīve mākslā, kas atklāj ne vien mākslinieces dzīvesstāstu un radošo biogrāfiju, bet arī tēlnieku ikdienas aizkulises ar konkursiem, cenzūras sietiem, saviesīgo dzīvi un arī rūgtiem brīžiem, kad pat pieminekļu atklāšanas pasākumos aizmirst pieminēt autora vārdu.
- Viņa karma un mūzas
Rakstnieks Gvido Drage – latviešu meitas un vācu oficiera mīlas auglis – ieradās pasaulē Otrā pasaules kara beigu rudenī.
- Ja tevī zūd libido, esi rācenis
Juris Platkājs pieder mūsu medicīnas smagsvariem.
- Viss paiet. Un kas par to?
Rakstnieks Ēriks Kūlis gluži kā burvju mākslinieks no savas maģiskās cepures velk ārā vienu grāmatu pēc otras.
- Skumjais huligāns
Esmu diezgan sūrs no rītiem, vakaros priecīgāks... Tā – nevar saprast, nopietni vai ar iekšēju smaidu – saka aktieris Ģirts Ķesteris.
- Dabīgais intelekts
Covid-19 vakcīnu izstrādē daudz palīdzēja datorika.
- Ilgoņa Bērsona mīlestības
Literatūrzinātnieka, rakstnieka, žurnālista un literatūras detektīva Ilgoņa Bērsona Gaismas pils, dzīves piepildījums, lielākā bagātība un kaislīga mīlestība jau kopš vidusskolas gadiem ir bijusi latviešu literatūra.
- Rāpulis mūsos vēl snauž
Laikā, kad naids kā āža kāja ir izlīdis no tautiskā mētelīša, mēs ar Vairu Vīķi-Freibergu runājam par cilvēka dabu.
- Ances dziesmas
Pie suitiem citādi iesmej un citādi raud, taču mēs to ļoti labi saprotam – gluži kā Ances Krauzes balsi viņas jaunajā albumā Sasala jūrīna.
- Neatsakos ne no viena ideāla
Tikai spējis uzbūvēt plašu iekšējo telpu, Imants Kalniņš esot varējis radīt un pastāvēt.
- Esmu mazliet nepareizs
Kad raksti par tik smalkām tēmām, tu jau saproti, ka būs jārēķinās ar neizpratni, uzbrukumiem, izsmieklu, atzīst Juris Rubenis.
- Dvēsele grib visu
Vairāk par visu Lelde Vikmane vēlētos atrast burvju dziru, kas spētu latviešus apvienot, lai tie nekašķētos un nešķeltos.
- Viena ar vilkiem
Caur apģērbu iespējams runāt arī par sociāli sāpīgām tēmām, uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas Modes nodaļas vadītāja Agnese Narņicka.