- Var arī nepiekrist
Ir tāda anekdote. Mežā uzrodas pūķītis. Kādu dienu šis sasauc meža zvērus vienkopus un saka: “Rīt visiem jānāk uz manu alu. Tur es paziņošu kaut ko svarīgu.”.
- Dalīties un dot
Ja lasāt šīs rindas, neapšaubāmi esat laimīgs cilvēks.
- Svētītais Ziemassvētku brīnums
Daudzi jo daudzi, kuriem garšo mafini, latviski – kēksiņi, zina izcilo ceptuvi-kafejnīcu, kas atrodas Ģertrūdes ielā.
- Skapis gaida mētelīti
Esmu uzaicināta uz izstādi. Pucējos. Melna kleita, dzeltena somiņa, baltmelna ar dzeltenu šalle.
- Pilsoniski līdzdalīgas pārdomas
Parasti tik pelēkais un nomācošais rudens gluži nemanot ieslīdējis meteoroloģiskajā ziemā ar pirmo sniegu un salu.
- Vai jūs bieži maināt savu viedokli? Vai jūs vispār spējat mainīt savu viedokli?
Pat ne viedokli. Uzskatus, pārliecību, pielūgsmes objektus. Ne jau kā kreklus. Un ne jau sirdsapziņu. Vienkārši vai ir gadījies atzīt, ka tas, kā domājāt vakar, šorīt vairs nav spēkā? Galdā likti jauni fakti, kas apgāž vecās zināšanas, un jūs esat gatavs tos pieņemt ar skaidru apziņu.
- Acu pamirkšķināšana un mirgojošas zvaigznes
Mūsdienās viss darbojas pēc principa – ja tu kaut ko apgalvo, tad pierādi!
- Vai jums viss labi?
Kad otro brokastu laikā iekāpju trolejbusā, tur jau pilns ar skolasbērniem.
- Jožam ciešāk siksnu!
Latviešiem ir parupjš, bet iecienīts teiciens – nāks lielāki sūdi, šie aizmirsīsies.
- Mums ir misija. Vēsturiska misija
Mums ir īpaša loma – stāstīt, rādīt un pierādīt, un noturēties. Ja to nedarīsim mēs, citi nogurs, un viņiem apniks daudz ātrāk.
- Nav vairs daudz laika palicis. 1. oktobrī jāiet balsot
Šajās vēlēšanās ir vienkāršāk. Diezgan skaidri redzams, kas ir kas.
- Nevajag pārspīlēt ar varoņdarbiem
Mēs nedrīkstam slimot!
- Ak, mīļā valodiņa, man tevis žēl
Ikviens, kam ir kāda sāpe, kurš jūtas apdraudēts vai citādu iemeslu dēļ vēlas būt sadzirdēts, izmanto katru iespēju, lai izplatītu savu vēstījumu – žēlojas draugiem un paziņām, spraucas pie mikrofoniem un rāpjas tribīnēs, raksta uz sienām vai klabina ar taustiņiem.
- Uzvarēs tas, kurš uzvarēs cīņu par ļaužu prātiem.
Tas, kam ticat jūs, jau ir uzvarējis.
- Visiem kā cilvēkiem, tikai man…
Kāda dāma devās uz Maroku, lai satiktos ar savu mīlestību.
- Karsts un vēl karstāks
Tā sagadījās, ka tajās stundās, kad Līgovakars plūstoši pāriet Jāņu naktī, dzimto zemīti vēroju pa auto logu.
- Izvēlies pats – ar brīnumiem vai bez
Es nezinu, kas jūtas labāk – vai tie, kuri tic liktenim, Dievam, augstākiem spēkiem, vai arī tie, kas netic, uzskatot, ka šī pasaule ir pragmatiski materiāla, ar saviem noteikumiem, dabas likumiem – piedzimi, radīji pēcnācējus, nomiri, punkts.
- Saulgriežu gaismā
Klāt ir tas laiks, kad gaismas ir tik daudz kā vēl nekad.
- Dodiet sūdzību grāmatu!
Tie, kuri piedzīvojoši padomju laiku skolas, atceras, ka sūdzēties nebija smuki.
- Piekritīsiet, ka šogad bija ļoti vērtīgs 9. maijs... Un 10. maijs arī.
Pamācošs, vienojošs un skaidri vērsts nākotnē. Ļoti labi, ka mēs ieraudzījām, kas ir kas. Bez ilūzijām.
