- Lai labi ripo!
Vasara, saule, zilas debesis un vējš – piemērots laiks, lai sēstos uz velosipēda un viegli slīdētu pa veloceliņu, itin nemaz neuztraucoties par sastrēgumiem uz ielām.
- Kur, Ziemassvētku brīnumu gaidot, palicis Dievs?
Lai arī pēc būtības kristietībā svarīgākie svētki ir Lieldienas, tomēr tradicionāli tieši ap Ziemassvētku laiku ikdienā aizdomājamies par reliģiskiem jautājumiem un tieši Ziemassvētkos gaidām brīnumu.
- Liec mieru dzīvei. Ļauj tai būt
Apzinoties sevi kā apziņu, cilvēks sāk atbrīvoties no pieķeršanās veidoliem, tām prāta konstrukcijām, ko viņš uzskata par dzīvi, vērtībām.
- Klauns Jokdaris Una – pavasarīgi viegli par smagumu
Mēs satiekamies pie Bastejkalna tiltiņa, uz kura margām mīlnieki mēdz karināt atslēgas.
- Dzimuma identitāte
Laikā, kad norma ir uniseksa kosmētika un apģērbs, kad puiši krāsojas, bet meitenes iekaro virsotnes, kad tradicionālais sieviešu un vīriešu lomu dalījums izplūdis nenosakāmā robežā, kad pastāv visatļautība – brīvs cilvēks, dari, ko gribi!
- Bizbizmārīt, kur tu lido? – Kāzās, bērēs, kristībās
Dzimtsaraksti ir klāt cilvēka mūža trīs galvenajos godos: krustabās, vedībās un bedībās.
- Spožais oreols ap pirkstu – gredzens
Pēc lielām ilgām un ar sajūsmu uzvilkts, laulības gredzens vēlāk sāk spiest pirkstu… vai varbūt sirdi?
- Škidrums acu gaišumam
Vai zināt, kāda vēl pamatīga atšķirība, izņemot saules daudzumu, temperamentu un ēdienkarti, ir starp ziemeļiem un dienvidiem?
- Ko darīt, ja prāts ir uzkāries?
Domāšana mums ierastajos priekšstatos un jēdzienos, izrādās, nav vienīgā metode, kā novērtēt un izprast šo pasauli.
- Dziedāt ir laime. Kāpēc?
Kāpēc tie, kuri piedzīvojuši laimes izjūtu caur dziesmu, vēlas to piedzīvot atkal un atkal?
- Veselība ierakstīta zvaigznēs
Kad operēt gūžu, lai nebūtu komplikāciju; kā dzelzs trūkums vai satrakojies aizkuņģa dziedzeris saistīts ar mūsu nerealizētajiem sapņiem; kāpēc mēs, perfekcionisti, pēc gadiem četrdesmit vairs nespējam pavilkt un sabrūkam?
- Baidies vilku, mežā neej? Izrādās, viss ir pavisam citādi…
Profesionāļi, kas strādā mežā jau gadu desmitiem, uzskata – vienīgais dzīvnieks, no kura būtu jābaidās, ir mežacūku mātīte, ja viņa izvedusi pastaigā savus ņipros, amizanti svītrainos sivēntiņus.
- Cik labi savu mežu saimnieki mēs esam?
Teicienam, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts, ir dziļa jēga, jo mežs ir ne tikai viens no galvenajiem eksporta produktiem, bet arī Latvijas dzīvās plaušas, kas attīra lielu daļu CO2 izmešu, padarot mūsu tēvzemes gaisu apskaužami tīru.
- Varbūt esam izredzētie
Slēpņošana – tas ir dzīvesveids.
- Skrējiens pēc mūžīgās jaunības – vecuma bieds
Nodzīvot līdz sirmam vecumam vēlas daudzi.
- Sargi acis!
Dīvaini, ka par tik svarīgu orgānu kā acis cilvēki uztraucas maz.
- Atliktais ceļojums uz Zemes centru
Citplanētieši un paranormālās parādības mums visbiežāk saistās ar Visumu vai vismaz Zemes virsmu.
- Kā prasmīgāk baudīt dzīvi
“Nemākulīga dzīves baudīšana tikai vairo ciešanas,” spriež filozofijas, garīgo prakšu un reliģiju vēstures pasniedzējs Valdis Svirskis.
- Mūsu brīvības beigas
Liberālisms ir miris – atliek vien aizdegt svecīti un notraust kādu asaru.
- Vīruss nelasa grāmatas par virusoloģiju
Nu jau vairāk nekā gadu pasaule mēģina sadzīvot ar koronavīrusu SARS–CovV–2.