Latviešu kultūrā par leksisko švaukstiskumu uzskata pilnā mērā apzinātu, taču tajā pašā laikā bezjēdzīgu un ākstīgu svešvalodas lietošanu, kā arī neadekvātas terminoloģijas modīgu izmantošanu. Domājams, leksiskais švaukstiskums sākās tajā laika, kad vācu krustneši atļāva vietējo iedzīvotāju kādai daļai integrēties vācbaltu subetnosā. Kā zināms, pirmie šo privilēģiju patriotiski izmantoja baltu cilšu virsaiši. Viņi nekavējoties pārņēma vācu valodu un vācu sadzīves normas. Tas nevarēja notikt bez zināma švaukstiskuma.