Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK, Pilsoņu kongress, Helsinki-86, Interfronte, kā arī atsevišķus “lāčplēšus”, nošļūcot pat līdz marasmam (“Patiesa Latvijas atjaunosana saksies tikai Grantina kunga vadibaa”).