Sagaidot 30. gadadienu kopš vēsturiskā Augstākās padomes balsojuma, Latvija negaidot regresējusi atpakaļ deviņdesmito gadu muklājā: atgriezusies lēmumu pieņemšana “uz dullo”, principiāla varas nerunāšana ar sabiedrību un dialoga neiespējamība pašu valsts institūciju starpā, Zīgerista līmeņa populisms un lielīšanās ar klaji graujošu lēmumu pieņemšanu. Kā tas nākas?!