Šķiet, nu jau būs pagājuši trīs mēneši kopš brīža, kad parādījās vispirms tā sauktās „Meronigeitas” datiem veltītā vietne prokuratura.info un pēc tam arī tās neskaitāmie kloni, radot lielu jezgu valdošajā „elitē”. Taču visā šajā laikā tā arī nav uzdots, manuprāt, pats galvenais jautājums šai saistībā – kas tieši šajā 250 000 epastu datubāzē ir tas, kas „arestētās mantas glabātājam” Rudolfam Meroni un viņa līdzzinātājiem no tiesībsargāšanas iestādēm liek justies tik neomulīgi un ieguldīt tik milzīgus līdzekļus mēģinājumos nepieļaut, ka šī informācija ir un paliek publiski pieejama?