1920. gada 13.–25. augustā notika Polijas un Padomju Krievijas kara izšķirīgā kauja. Tajā, ciešot smagus zaudējumus, poļu karaspēkam izdevās paglābt no boļševiku vadoņu iecerētās “pasaules revolūcijas” lavīnas ne vien savu valsti, bet arī visu Centrālo Eiropu un Rietumeiropu, kā arī neapšaubāmi Baltijas valstu neatkarību.1