1. augustā pagāja nedēļa, kopš es pazaudēju savu ļoti labu draudzeni, dēliņam krustmāti un ģimene mammu, sievu, māsu un meitu, skola skolotāju, bet pasaule vienkārši labu cilvēku. Runa ir par Ilzi Skujevsku. Pa šo nedēļu esmu saskārusies un savas ādas izjutusi ārkārtīgi lielu sirsnību, taču, diemžēl, arī barbarisku riebeklību. Taču pēc šī visa es vēlos nedaudz ieviest skaidrību, lai visi punkti tiktu salikti uz I.