1945. gada pavasarī vācieši pacēla pret sauli savus kvēpos nomelnējušos degunus un saprata, ka kaut kas nogājis greizi. Pilsētu vairs nebija, tūkstošgadīgais Reihs bija pagalam, bet neapsētajos laukos suņi apgrauza neapbedītus līķus. Arī tautas iemīļotais epidemiologs Ādolfs bija beigts, bet viņa asistentus Nirnbergā sāka plānot vilkt pie karātavām. Un toreiz visas Eiropas tautas nosolījās, ka nekas tāds vairs nedrīkst notikt.