Otro gadu pēc kārtas apmeklēju LAMPU. Pirms ķeros pie galvenā man jāatzīmē dažas lietas. Pirmkārt, festivāls patiesi bija sarīkots ļoti augstā līmenī. Protams, gribētos drukātas programmiņas, nevis telefonā skatīties, kas, kur un kā, bet nu var pieciest. Otrkārt, festivālā bija tik daudz skatuvju (vairāk nekā 30), tik daudz runātāju (vairāk nekā tūkstotis) un par tik dažādām tēmām, ka labākajā gadījumā apjaušu tikai kādu divdesmito daļu no tur notikušā.