Vispārējos sabiedrības emocionālā pacēluma apstākļos savu attieksmi pret apkārt notiekošo rodas vēlēšanās paust arī tam, kurš atrodas tālu no sabiedriskās kultūras dzīves. Neprasme skaisti un pareizi dziedāt liedz kolektīvos piedalīšanās priekus, tomēr paliek individuālā attieksme. Vienmēr esmu nedaudz apskaudis dziedātājus par viņu spēju tik viegli un ātri panākt vienojošo kopības sajūtu. Ar vārdiem bez melodijas to paveikt ir ļoti grūti, varbūt pat neiespējami. Šis raksts būs mēģinājums cildināt dziesmu un dziesminiekus. Ceru, ka pietiekami interesants, lai lasītājiem nekļūtu garlaicīgi.