Trešdiena, 2021. gada 14. aprīlis 16:21
Vārda dienas: Gudrīte, Strauja
1921. gada 18. februārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu „Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, kas noteica, ka par šo jomu turpmāk būs atbildīga valsts.
1921. gada 18. februārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu „Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, kas noteica, ka par šo jomu turpmāk būs atbildīga valsts. Līdz tam dzimšanas, laulību, miršanas faktu reģistrēšana Latvijas teritorijā bija baznīcu (kristīgo draudžu) pārziņā.
Š. g. 18. februārī Latvijas dzimtsarakstu sistēmai apritēja simt gadu un notika Latvijas dzimtsarakstu simtgadei veltīts tiešsaistes dievkalpojums no Rīgas Doma baznīcas.
Dzimtsarakstu sistēma kopš tās izveidošanas 1921. gada 18. februārī ir tieslietu ministra uzraudzībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns savā uzrunā teica: „Dzimtsarakstu nodaļas, veicot laulību reģistrāciju, personu dzimšanas un miršanas fakta reģistrāciju, ir līdzās cilvēkam visu dzīvi – no dzimšanas līdz mūža beigām. Dzimtsarakstu nodaļu darbs ieņem fundamentālu lomu ģimenisko tradīciju un vērtību sardzē.”
Dzimtsarakstu nodaļu uzdevums ir gādāt, lai visi dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir kultūrvēsturisks mantojums, tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm. Dzimtsarakstu nodaļas ir gājušas līdzi laikam. Pēc TM Dzimtsarakstu departamenta direktores Solvitas Saukumas-Laimeres vērtējuma, nozīmīgākais pavērsiens ir bijis 2013. gada 1. janvārī, kad ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem sāka iekļaut vienotā valsts elektroniskā informācijas sistēmā CARIS.
Kad dzimtsarakstu sistēma savu darbību sāka Pļaviņu pusē?
Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļa ir senāka par Pļaviņu pilsētu, dibināta 5 gadus pirms pilsētas statusa iegūšanas, un savu darbību sāka 1922. gada jūnijā kā Pļaviņu miesta dzimtsarakstu nodaļa. 1927. gada aprīlī līdz ar pilsētas statusa piešķiršanu Pļaviņām miesta dzimtsarakstu nodaļa pārtop par Pļaviņu pilsētas dzimtsarakstu nodaļu.
Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas 100-gade apritēs nākamgad – 2022. gada jūnijā (vai arī neapritēs, jo vienlaicīgi ar administratīvi teritoriālo reformu šogad notiks arī dzimtsarakstu nodaļu reorganizācija). Dzimtsarakstu darbības jomu arī iepriekš vēsturiski ir skārušas daudz un dažādas politiskas un teritoriālas izmaiņas, mainījušās darbības teritorijas, dzimtsarakstu nodaļu atrašanās vietas, dzimtsarakstu nodaļu nosaukumi, mainījušies darbinieki.
Pēdējos gados Pļaviņās par tradīciju kļuvusi visu bijušo un esošo dzimtsarakstu jomas darbinieku kopīga sanākšana ik pēc 5 gadiem – Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas apaļu un pusapaļu jubilejas gadu pavasaros, kad pulcējamies kopā dažādu laiku mūsu novada dzimtsarakstu darba veicēji – dažs ilgstoši un regulāri darbojies dzimtsarakstu jomā, kāds pavisam neilgu laiku.
Visilgāk dzimtsarakstu jomu Pļaviņās ir vadījusi Sarmīte Stakle – 25 darba gadi. Tāpat Pļaviņu apkārtnes senioriem spilgtā atmiņā ir Gunija Žilde (strādājusi gan Pļaviņās, gan Aiviekstē, Klintainē u.c. novados).
Pirms Pļaviņu novada izveidošanas (līdz 2009. gada septembrim) pagastu dzimtsarakstu nodaļas vadīja: Skaidrīte Jurkina (Aiviekstē), Vija Ārnese (Klintainē), Rita Zaharāne (Vietalvā), bet kāzu ceremoniju veidošana pagastos pārsvarā uzticēta pagasta kultūras darbiniecēm, kuras to darījušas ar prieku: Zigrīda Pavloviča (Vietalvā), Gunta Lazda un Mirdza Rulle (Klintainē). Ar muzikālo pavadījumu vislielāko laika posmu Pļaviņās (arī Aizkrauklē) ceremonijas kuplinājusi Valda Šēniņa-Krumpāne. No 1999. gada 13 gadu ilgumā Pļaviņu kāziniekiem laulību ceremonijās māksliniecisku baudījumu, runājot dzeju (tik patiesi kā vien retais to māk), sniedza Ināra Upeniece. Bet šobrīd (pēdējos 9 gadus) kāzu ceremonijas ar muzikālo skanējumu kuplina Kristīne Rulle (balss) un Sarmīte Ambaine. Dažreiz jaunas vēsmas ienes arī citi mākslinieki ar ģitāras, saksofona vai akordeona skaņām, bet pēdējā laikā jaunlaulātie nereti savā kāzu ceremonijā vēlas redzēt un dzirdēt konkrētus, pašu izvēlētus māksliniekus – tā ceremonijas ir veidotas kopā ar senlatviešu dziesminieku kopu, dziedātāju/ģitāristu Deniju Griezi,
Kristīni Pāži&Didzi Bardo.
Latvijas Dzimtsarakstu sistēmas 100-gadē paldies un mīļš sveiciens visiem visos laikos Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļā strādājošajiem darbiniekiem! Domāju, ka šis laiks palicis spilgtā atmiņā. Es pati esmu pateicīga Dievam, Debesīm, Liktenim par iespēju darīt šo vienreizīgo darbu!
Kamēr mēs stāvam dzīvības aplī,
Tikmēr mūsos zied gaisma,
Un mēs mācāmies noglāstīt pasauli
Līdzeni, silti un skaisti!
Vija Liepiņa,
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Pļaviņās
(no 1999. gada)
Laikraksta redakcija atrodas: Dzelzceļa iela 11, Pļaviņas, Pļaviņu novads, LV-5120
Redakcijas e-pasta adrese: dome@plavinas.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 09.07.2013
© Lursoft IT 1997-2021 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzēs esošajai informācijai ir informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
