«Vadu vilkt uz Jūrmalciemu veda māksliniekus. Tie bija jauki brīži, kad liedagā valdīja pavisam cita, bohēmiski atraisīta, gaisotne. Klusās dabas ar tikko no jūras izvilktām zivīm tapa turpat uz vietas,» – tā spēlēšanos par un ap vada vilkšanu atcerējies dzejnieks Olafs Gūtmanis.