- Zivju produkcijas ražošana Latvijā ir kvalitatīva un konkurētspējīga
Noslēdzot aprakstu sēriju par Latvijas zivju produkcijas ražotājiem no Jūrmalciema Dižjūras krastā līdz Kuivižiem Vidzemes piejūrā, nepieciešams ielūkoties statistikas rādītājos – kādi ir mūsu zivsaimnieku darbības rezultāti starptautiskā kontekstā.
- Vidzemes lībiskā kultūrtelpa – ieskatāmies reņģēm acīs un uzcepam vimbu kotletītes
Slavenais «VIA Baltica» pie sābriem igauņiem ved gar Vidzemes piekrasti, bet šosejas malā jūs neieraudzīsit zivju tirgotājus, tantes ar āboliem vai večus ar kartupeļiem.
- Mierpilna atpūta pie jūras ar reņģu čipsiem – tas ir Klapkalnciems un Ragaciems
Klappekalne kā apdzīvota vieta pirmoreiz atzīmēta kādā 1798. gadā izdotajā kartē.
- Zušuciemā Engurē piedzimst «Diplomāts» un izaug pirmais jūras lietu ministrs
Engure jeb Engurciems, ko vietējie sauca par Engurēm, ir Engures pagasta centrs.
- Ekotūrisms piekrastē – iespēja saglabāt dzīvesveidu un tradīcijas
Latvijas piekraste nav tikai vieta, kur vasarā aizbraukt nopeldēties vai pastaigāties gar jūru.
- Gausā jūdze mūs ved pie izcilām «Rīgas ķilavām» Bērzciemā
Mūsdienās ceļš no Jūrmalas kūrortpilsētas līdz Kolkasragam pārvērties par ātro jūdzi, kur, it īpaši vasarā, traucas pilsētnieku simti un tūkstoši.
- «Nēģu karalistē» svētkus svinēs Carnikavas nēģis
Nēģi ir izteikti latviska delikatese, un tai allaž ierādīta goda vieta uz mūsu svētku galda.
- Salacas krastos nēģi «tur kanti» sīvā konkurencē ar reņģi
Kopš 2025. gada rudens Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) vērtību sarakstu papildinājusi nēģu zveja Salacā un Svētupē.
- Kolkā pepina dzintarkrāsas lestes un kārdina ar zeltainām šprotēm
Brauciens cauri Kurzemes zvejniekciemiem ir kā ceļojums laikā – te kādreizējo zvejnieku kopsaimniecību varenību mūsdienās ir nomainījis darbīgais piejūras tirgotājs, vai ik ceļa galā piedāvājot dūmu namiņā vai zemē iekārtotā ceplītī kūpinātu jūras velti.
- Muzejs, kur vēsture smaržo pēc kūpinātām zivīm un priežu meža
Lielākajai daļai cilvēku Jūrmala saistās ar jūru, pludmali un kūrortpilsētas atmosfēru, taču tās bagātību veido arī piekrastes kultūras mantojums, kas glabā stāstus par zvejnieku dzīvi, darbu un tradīcijām.
- «Jūras vārtu» pilsētā Ventas krastos toni uzdod zvejnieki
Ventspils mūsdienu kontekstā vienmēr tiek minēta kā dziļiegrimes neaizsalstoša Baltijas jūras lielosta, taču pirmsākumos te toni neapšaubāmi noteica zvejnieki.
- Pāvilostā tradicionālo reņģi izkonkurē Sakas nēģi
Kur mūsu tēvi jūras mezglā sēja jostas, Kur jūras viļņos mūsu sirdis rūdījās, – Tur esam mēs, kas piedzimuši Pāvilostā, Nekādi vēji tevi neizputinās!
- Cilvēki zvana zvejniekiem un steidz pēc svaigām reņģēm
Latvijas piekraste daudziem joprojām saistās ar izbraucieniem pie jūras vasarā un nesteidzīgām pastaigām gar stāvkrastu vai pa plašo, smilšaino liedagu, zvejnieku laivām krastā un kūpinātu zivju smaržu.
- No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām
Pirmās zvejnieku biedrības Liepājas pusē radās jau divdesmitā gadsimta sākumā.
- No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai «Oskars»
Zivju apstrāde Latvijas piekrastē vienmēr turējusies uz trim vaļiem: svaigs, tikko no jūras vests loms, roku darbs, kur veiksmes atslēga rodama gados rūdītā arodmeistarībā, un cilvēku godaprāts, kas ir pamatu pamats gados kaldinātai augstai produkcijas kvalitātei.
- Krists Indrišonoks jeb Chris Noah veiksmīgi iejūtas jaunā veidolā
Latviešu mūziķis un dziedātājs CHRIS NOAH darbojas popmūzikas un alternatīvās mūzikas laukā.
- Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec!
«Apaļajam jūrasgrundulim, kura dabiskais izplatības areāls ir Ponto-Kaspijas reģions un kurš Baltijas jūrā ieceļojis, visticamāk, ar kuģu balasta ūdeņiem, ir ļoti laba apetīte.
- Pilna laiva sudrablašu, vidū mazais asarīt’s
«Vakarā es vāru zivju zupu. Vāru izķidātos asarīšus kādu stundu, līdz viss labums no tiem izvārījies. Tad aizmetu tos prom un pielieku virai tupeņus un sāli. Iznāk laba, svaiga vira,» – tā 1971. gadā žurnālā «Ceļa zīmes» rakstīja populārā trimdas dzejniece Astrīde Ivaska (1926–2015), kas ilgus gadus nodzīvoja ASV, līdz mūža beigās atgriezās Latvijā, lai tā pa īstam sajustu tēvzemes asaru neatkārtojamo garšu.
- No «Rēveles ķilavām» līdz «Rīgas šprotēm» – brētliņas uzvaras gājiens
«Brēteliņš nav tas pats, kas maz reņģit. Brēteliņ, ka paņem roka, pagriez a vēder uz augš, novilk a pirkst, jutis, ka tas vēder zvīņ ir ass, bet reņģitim gluds. Brēteliņš neķīķej, bet skaloj un lik uz asins sāl,» – tā par mazo, gardo zivtiņu raksta Vidzemes lībiešu pētniece dzejniece Anita Emse no Uņģēnciema Salacgrīvas pagastā.
- Vakar smēlām jūru, cik jaudājām, šodien mencas raud
Pārfrāzējot pasaules literatūras klasiku, godīgi jāteic – nav Baltijas jūrā skumjāka stāsta par mencas stāstu.
