- Ķeriet taimiņu aiz astes! Brišus, zem ledus vai no laivas..
Ziemā, kad piekrastnieki iziet zemledus zvejā (Kuivižu pusē to sauc par zvejošanu ar liešiem), visi cer tīkliņos dabūt pa kādam taimiņam, jo kas gan var būt gardāks par pašmāju cēlzivi.
- Kad rumbā lec vimba, pavasaris ir pilnā plaukumā
Latvijas piekrastē vimba izsenis bijusi delikateses godā – zvejnieki tās ēduši mazsālītas turpat selgā laivā, zveju sievas uzgriezušas un kūpinājušas dūmu namiņos ciemā, bet makšķernieki sacentušies par vimbu karaļa godu upju krastos.
- Kad «gauso jūdzi» nomaina dinamiski piejūras muzeji
Seni nostāsti vēsta, ka ceļa posmā no Ragaciema līdz Klapkalnciemam braucējus bieži vien apdraudējuši lielceļa laupītāji.
- Pieloc, draudziņ, ceļa somu – jūrā ieti man gribas…
Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja vēl pirmspandēmijas laikā publiskoja ziņojumu par zvejas tūrisma lomu zivsaimniecības nozares dažādošanā.
- No zvejnieka laivā līdz kokam kambīzē – mums garšo zivis!
Piekrastnieku ēdienkartē izsenis dominē jūras veltes.
- No Buļlupes līdz centrāltirgum jeb Kā zvejo Pierīgas jūras vīri
Kad iepretim Prezidenta pilij Daugavā redzat laivu ar zvejniekiem, der zināt, ka tie noteikti būs vīri no Mangaļsalas, kur Audupē ir viņu osta un piestātnes.
- Bērnība tēva laivā – drošs pamats nākotnes izvēlei
Piekrastnieki jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pamatoti ir nobažījušies par senā zvejnieka aroda turpinātājiem – to paliek arvien mazāk, līdz reņģes selgā smelt brauc gandrīz sirmi vīri ar krietnu gadu nastu plecos.
- Kad laivas sedumā un kafejnīca pagalmā – izgaršo vasaru!
«Iepazīsti piekrastes zvejniekus!» aicina sociālie tīkli, un mēs dodamies aizraujošā garšu tūrē pa piekrasti, kurp sauc jau par tradīciju kļuvušās «Mājas kafejnīcu dienas».
- Vada vilkšana – sena nodarbe ar mūsdienīgu piesitienu
Vai senie zvejniekciemi ar savu interesanto vēsturi un etnogrāfisko īpatnību tiks pakļauti tūrisma industrijai?
- Kājām vai braukšus – jūras krasts vilina visos gadalaikos
Patīk mums vai ne, bet šogad būs vairāk jākustas, jo 2023. gada aktualitāte ir dabas tūrisms.
- Zvejnieka laivā vai brīvdienu mājā – piekrastnieku stāsti zibeņo!
Apceļojot turpat 500 kilometru garo un daudzveidīgo Latvijas krastu, esmu nonācis pie atziņas, ka necerēta laime pārlaist nakti ir mājās, kur saimnieki nav uz mutes krituši, un, ja vēl otrā rītā paveicas ierausties piekrastnieka laivā, lai selgā lūkotu tīklus, pievienotā vērtība braucienam ir simtprocentīgi garantēta.
- Pamatīgums it visā – piekrastes pulsu nosaka lībiešu gēni
Lībiešu mantojuma diena martā ievadīja Lībiešu mantojuma gadu, un tā iniciatori ir Latvijas Universitātes Lībiešu institūts un UNESCO Latvijas Nacionālā komiteja.
- Katram piekrastes ciemam un pilsētai ir savs senatnes stāsts
Šoreiz gribētu pievērst uzmanību dažiem izdevumiem, kuros dokumentēts zvejnieku dzīves un darba stāsts no Liepājas līdz pat Ainažiem.
- Kad kordiriģenta zizli piekrastē paceļ biedrības
Zvejniecības vēstures apraksti arī šodien mums ļauj ieinteresēti ielūkoties piekrastes ļaužu kultūras dzīves norisēs dažādos gadu desmitos.
- Saulkrastu Zvejnieku apmetne turpina piekrastnieku kopdarbības tradīcijas
Publicists un fotogrāfs Mārtiņš Sams 1932. gadā rakstīja: «Latviešu zvejnieku sabiedriskā dzīve un kopdarbība ir tikpat veca cik viņu arods.
- Ar Vidzemes zvejnieka rūdījumu uz kuģa komandtiltiņa
Kapteinis Arnis Uzkalns ir Vidzemes krasta puisis – tepat Kuivižos un Ainažos ir viņa dzimtas šūpulis –, un arī viņa māja atrodas visnotaļ enerģētiskā vietā, jo, lai tiktu līdz jūrai, ir jāmēro ceļš gar veco jūrnieku kapiem, kur «zem zilajām atraitnītēm» guļ Ainažu izcilības – vecie zveji un tālbraucēji kapteiņi.
- Mājas kafejnīcu dienās aicina apzināt piekrastnieku kulināro mantojumu
Mājas kafejnīcu dienas ir reģionālā tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju «Lauku ceļotājs».
- Pauž bažas par Skultes termināli
Piekrastes vides aizsardzības biedrība atkārtoti paudusi bažas par potenciālu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta tapšanu, norādot, ka projekta potenciālie attīstītāji AS «Skulte LNG Terminal» nekomentē atsevišķas termināļa izmaksu pozīcijas.
- Vīri ūdenszābakos dzintara pilsētā starp ezeru un jūru
Vasaras versmē pilsētnieki glābjas lauku plašumos vai pie jūras.
- Pie smilšu pulksteņa starp Sakas tautastērpu un dzeloņdrāšu rulli Pāvilostā
Pāvilosta ir pilsēta, kur vēl līdz 20. gadsimta 20. gadiem ielas klāja jūrmalas smiltis un kur mazdārziņus līdz pat šai baltai dienai mēslo ar jūras brūnaļģēm. Senajā Pāvilostas Loču mājā, kur vietu radis novadpētniecības muzejs, sarunājos ar muzeja vadītāju Irinu Kurčanovu.