- Neredzīga cilvēka baltais spieķis un viedie palīgi
Neredzīgam cilvēkam daudzas vienkāršas darbības, par kurām redzīgais pat īpaši neaizdomājas, nereti sagādā pamatīgas raizes un liek justies bezpalīdzīgam.
- Uz dzīvi skatīties Minhauzena acīm
Kļūt par invalīdu spēku pilnbriedā, kad vajadzētu aktīvi strādāt un rūpēties par ģimeni un kad šķiet, ka dzīve vēl tikai tā pa īstam sākas, jo ir uzkrātas zināšanas un iegūta pieredze, – tas ir spēcīgs psiholoģisks trieciens.
- Ar cerībām uz brīnumu
Ogrēnieši Rieksti-Riekstiņi ir laimīga daudzbērnu ģimene, kurā aug pieci bērni.
- Ludmila Jēkabsone: Laime ir kustībā un centībā
Tīnūžos un tuvākajā apkārtnē būs grūti sameklēt cilvēku, kurš nepazītu LUDMILU JĒKABSONI, jo tieši viņa vairākām vietējo paaudzēm vispirms Turkalnē un pēc tam Tīnūžos kopumā teju 45 gadu garumā palīdzējusi iemīlēt grāmatas un uzturēt dzīvas lasīšanas tradīcijas.
- Nekad nezaudēt optimismu
Nonākšana ratiņkrēslā nereti tiek uztverta kā teju vai pasaules gals, taču, tiekoties ar ķegumiešiem RALFU RAMANI un viņa dzīvesbiedri AGIJU BOGDANOVIČU un iepazīstot abu optimistisko skatījumu uz dzīvi, tā nebūt nešķiet, gluži pretēji – var tikai apskaust šo cilvēku piepildīto dzīvi un pozitīvo attieksmi gan pret sevi, gan citiem.
- Stiprākais motivators – bērni
Ikšķiliete EVIJA KRAPSE ir triju nu jau pieaugušu meitu mamma.
- Valentīnas un Pētera Zepu spēks un atbalsts – ģimene
Ja ģimenē ir invalīds, pārējie cenšas viņam maksimāli palīdzēt un atbalstīt.
- Invaliditāte nav šķērslis, lai kļūtu par Latvijas čempionu
«Neesmu tik veca, lai nevarētu uzsākt ko jaunu!» – tā pēc aiziešanas pensijā nolēma otrās grupas invalīde lielvārdiete VIJA DZĒRVE. Sešdesmit trīs gadu vecumā viņa sāka nodarboties ar pauerliftingu – svaru stieņa spiešanu guļus. Treniņi vainagojās panākumiem – jau pirmajās sacensībās Bauskā tika izcīnīta zelta medaļa.
- Oskars Počkajs: Pats svarīgākais ir sākumā nesalūzt
OSKARS POČKAJS vienmēr ir bijis optimists, vienmēr spējis ar visu tikt galā pats, vēl vairāk – palīdzējis un iedvesmojis citus, desmit gadus vadot Ikšķiles Invalīdu biedrību.
- Jeļena Ūdre: Visu var izdarīt, tikai pašam ir jāgrib
Ar ogresgalieti JEĻENU ŪDRI pirmo reizi tikāmies pirms nepilniem diviem gadiem, veidojot publikāciju par viņas tēva Antona Petkeviča gatavošanos 100. dzimšanas dienai.
- Ineses Pabērzas spēka avoti – teātris, mūzika un futbols
«Rīgas Apriņķa Avīze» piedāvā lasītājiem kaimiņu novada reģionālā laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu tapušās publikācijas sērijā «Stiprie stāsti – pirms un pēc».
- Vecmāmiņroka spēlmaņi
... kaut kas līdzīgs Bregoviča “Kāzu un bēru orķestrim”.
- Tāda dzīve
Romāna pirmpublicējums. 6. sērija. Virtuvē bija iestājies klusums, ja neņem vērā vecmammas raudāšanu.
- Tāda dzīve
Romāna pirmpublicējums. 5. sērija. No atvērtajām virtuves durvīm nāca vārītu cūku kartupeļu smaka.
- Tāda dzīve
Romāna pirmpublicējums. 4. sērija. Ārā joprojām sniga un sniga. Pasaule bija palikusi balta, klusa un svinīga.
- Sauriešu kaimiņu dienas un nedienas
“Visi man labi bija, ja es pati laba biju. Visi man ienaidnieki, ja es naida cēlājiņa...” – šai tautas gudrībai, ar nelielu izņēmumu, jāpiekrīt.
- Tāda dzīve
Romāna pirmpublicējums. 3. sērija. Kad viņiem ar Bertu kaut kas bija sācies? Ja tā mēģina atcerēties, – šausmīgi sen.
- Spogulis
Nobeigums. Kad pusdienas bija ieturētas, viņš ātri noskuvās ar lētu skuvekli un ziepjūdeni, iemalkoja tēju, un ar cigareti zobos nostājās pie Tamāras spoguļa, lai pieglaustu nepaklausīgo matu ērkuli, tad uzvilka tīru baltu apakškreklu...
- Spogulis
2. daļa Sākums 17. janvāra numurā. Viņa iznāca kāpņu telpā. Nostājās pie spoguļa, ko joprojām dzīvā atmiņā glabāja viņas prāts, stiepa roku pēc rozā pudelītes rozes zieda formā, kuras saturs bija viņai vien zināms.