- Mīļotās sievas vārdā nosauktā muižiņa
Imantā, Jūrmalas gatvē 74/76, atrodas maza muižiņa, kas devusi nosaukumu mikrorajonam – Anniņmuiža.
- Jautājums, ko uzdod tūkstošiem gadu: «Iedzersim?»
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklāta izstāde «Iedzersim?», kas būs veltīta mūsdienās tik ļoti aktuālajai tēmai - alkoholismam. Alkoholisma problēma izstādē atspoguļota un izskaidrota viegli saprotamā formā.
- Vēlas pieminekli Reiganam
Rīgas domes Pieminekļu padome pieņēma zināšanai Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegumu, kurā rosināts Rīgas centrā izveidot pieminekli 40. ASV prezidentam Ronaldam Reiganam.
- Uzvaras kolonna tiek posta. Kam?
Uzvaras kolonna - netīra, detaļās sadalīta un tālāk no acīm nobāzta - tikai pašās novembra beigās piedzīvoja patīkamu procedūru: to atbrīvoja no netīrumiem un grafiti.
- Doma laukums – Vecrīgas netipiskais izlēcējs
Doma laukums savu tagadējo izskatu ieguva 1935. gadā, kad toreizējam Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim ienāca prātā ideja Vecrīgas centrā šo to nojaukt, padarot Doma laukumu netipiski plašu vecpilsētai.
- Ko nezinām par to, ko redzam
Kad acis ir pieradušas redzēt to, kas ikdienā allaž ir skatiena zonā, ne vienmēr prāts tiek iekustināts ar jautājumu «kāpēc?». Kāpēc Rīgas ielās, parkos, pie ēku sienām novietoti tādi vai citādi piemiņas objekti?
- Ekes konvents - nabagmāja atraitnēm
Vecrīgā, Skārņu ielā, ir kāds nams, ko dēvē par Ekes konventu. Šobrīd tajā var nobaudīt gardu tēju un izgulēties viesnīcā, taču kādreiz tā bija patversme Mazās ģildes locekļu atraitnēm.
- Kur palika Lielie kapi
Memoriālajā parkā «Lielie kapi», kur šobrīd skraida suņi, māmiņas stumj ratiņus un pulcējas melnacaini jaunieši, kādreiz glabāja aizsaulē aizgājušos rīdziniekus.
- Tēlniecības šūpulis
Sagaidot latviešu tēlniecības dižgara Kārļa Zāles 118. dzimšanas dienu, pašvaldības aģentūra «Rīgas Pieminekļu aģentūra» un Latvijas Mākslinieku savienība nedēļas nogalē rīkoja talku Latvijas tēlniecības radošajā bāzē Gaujas ielā 1.
- Cerība greznākajai kapličai
Par Rīgas entuziastu savāktajiem līdzekļiem atjaunos Reinholdu dzimtas kapliču, kas reiz bijusi greznākā un lielākā memoriālā celtne Lielajos kapos. Šogad uzlikts pagaidu jumts, bet nākamgad plānots darbus turpināt.
- Dzīvi iemūrēti pilsētas mūros
Rīgas senāko laiku vēsturi apvij dažādi baisi nostāsti, piemēram, par iemūrētiem cilvēkiem, kuri tādējādi bijuši celtņu ziedojums.
- Leģendārais aktieru fotoateljē nav aizmirsts
No 1950. līdz 1991. gadam Krišjāņa Barona ielā 31a atradās leģendārais Latvijas Teātra biedrības fotoateljē.
- Rīgai atdota Mazā Ķēniņu iela
Mazā Ķēniņu iela savu nosaukumu saņēma 1803. gadā, bet ielas veidolu atkal atguva aizvadītajā piektdienā, kad tika atklāts atjaunotais nams Vaļņu ielā 3.
- Rīgas bende – soģis, mocītājs un asenizators
Pilsētas bendes amatu Rīgā likvidēja tikai 1863. gadā. Bende pārzināja ne vien galvu ciršanu un notiesāto mocīšanu, bet kopā ar saviem palīgiem atbildēja arī par pilsētas tīrīšanu.
- Akmens Rīga
Kad pirms astoņiem gadsimtiem tika celta Rīga, ēku būvniecībā izmantoja pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē nelielā dziļumā atrodamos derīgos izrakteņus: granītu, šūnakmeni, dolomītu, gliemeždolomītu, smilšakmeni.
- Rīgas ielas
Turpinām stāstīt par Rīgas ielu nosaukumu rašanos. Šoreiz – par ielām, kuru nosaukumā minēts Annas vārds.
- Svētā Gara tornis – īstais un «viltvārdis»
Rīgas pils Svētā Gara tornī kopš Atmodas laikiem acis ierasti meklē karogu mastus ar Latvijas Republikas karogu un Valsts prezidenta standartu.
- Dievturim Brastiņam cels pieminekli
Kronvalda parkā iecerēts novietot senvēstures pētnieka, folklorista, etnogrāfa, mākslinieka, brīvības cīņu dalībnieka, reliģijas filozofa un pedagoga Ernesta Brastiņa (1892–1942) pieminekli.
- «Rīgas Balsij» – jurģi
Teju 28 gadus pavadījusi Preses namā, jūsu «Rīgas Balss» ieguvusi jaunu mājvietu Daugavas labajā krastā – Cēsu ielā 31.
- Zviedru laika liecinieki – Zviedru vārti
Zviedru vārti ir liecinieki nu jau četros gadsimtos vecpilsētā notikušajam.