- Septiņas desmitgades ar orientēšanos
Pirms 66 gadiem viņš piedalījās otrajās orientēšanās sporta sacensībās Latvijā un strauji kļuva no tām atkarīgs.
- Deviņkārtējs olimpietis
Unikāls ne tikai Latvijas mērogā ir ātršaušanas lielmeistara Afanasija Kuzmina stāsts.
- Sporta meka
Daugavas sporta nams savulaik tika atklāts ar pasaules čempionātu volejbolā, bet vēlāk saspiestā, tomēr ļoti mājīgā gaisotnē tur savus spožākos slavas mirkļus piedzīvoja TTT basketbolistes.
- Japiņu gēns
Izaudzinājuši kopā trīs pasaules čempionus un daudzus citu līmeņu medaļniekus, tēvs un dēls Harijs (1930–2021) un Igo (1950) Japiņi atstājuši spilgtas pēdas Latvijas riteņbraukšanā.
- Vingrošanas dzimšana Latvijā
Vingrošana jeb ģimnastika Latvijā ienāca XIX gadsimta 20. un 30. gados.
- Basketbola 100 gadi Latvijā
Kaut arī basketbolu Latvijā sāka iepazīt jau 1920. gadā, bet 1923. gada janvārī un februārī notika Jaunekļu kristīgās savienības sporta biedrības organizēts skolēnu un studentu turnīrs ar 14 komandu dalību, par Latvijas basketbola dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1923. gada 26. novembris, kad dibināja Latvijas Basketbola savienību.
- Misters Basketbols
Par Dzelzs vīru basketbolistu Maigoni Valdmani (1933–1999) sauca vēl daudzas desmitgades pirms tam, kad šī iesauka pelnīti tika hokejistam Kārlim Skrastiņam.
- Ar Latviju sirdī
2023. gada 4. jūlijā savās mājās Midlberijā (ASV) noslēdzās Latvijā dzimušā ārsta – traumatologa ortopēda Kristapa Keggi mūžs. Viņš bija ne tikai pasaulē pazīstams ķirurgs, bet arī mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā.
- Ātriešanas sapņotājs un vientuļnieks
Karjeras pirmsākumos palicis aiz Jāņa Daliņa un Adalberta Bubenko muguras, ar trakiem soļošanas tempiem pazīstamais Ādolfs Liepaskalns pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās jau kļuva ātrāks par pasaules rekordistu Daliņu un pats uzrādīja labākus rezultātus par pasaules rekorda laikiem.
- Latvijas sporta ministrs
1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsums korekcijas ienesa ne tikai sabiedriski politiskajā, bet arī sporta dzīvē.
- Nokļuvuši citā pasaulē
1988. gadā par pasaules sensāciju kļuva Jamaikas bobslejistu starts Kalgari olimpiskajās spēlēs, bet piecus gadus vēlāk kaut ko līdzīgu paveica arī Latvija, negaidīti kvalificējoties Pasaules kausa finālturnīram regbijā-7.
- Pirmā lielā sporta lēdija
XX gadsimta divdesmito gadu spilgtākā zvaigzne sportā Latvijā bija Elfrīda Karlsone.
- TTT pirmās komandas Zelta meitene
Ja meitene staigāt sākusi septiņu mēnešu vecumā, ir tikai loģiski, ka 16 gados jau kļuvusi par vadošo basketbola centra spēlētāju pasaulē.
- Latvju laušanās izkapts
Februārī aprit 115 gadu, kopš pasaulē nāca grieķu-romiešu cīņas meistars Edvīns Bietags, kurš 1934. gadā kļuva par Eiropas meistarsacīkšu uzvarētāju, bet XI olimpiskajās spēlēs Berlīnē izcīnīja sudraba medaļas.
- Basketbola novators
Basketbola apritē Tālivaldis Pētersons bija kopš 13 gadu vecuma, kad kļuva par jaunāko licencēto sportistu Latvijas Basketbola savienības sacensībās.
- Nepārspēta rekordiste
Jau 35 gadus neviena Latvijas skrējēja nav spējusi pārspēt Vinetai Ikauniecei-Ozoliņai piederošos valsts rekordus 200 un 400 metru sprinta distancēs, bet rezultātu karaliskajos 100 metros vien pirms dažiem gadiem par vienu sekundes simtdaļu uzlaboja Sindija Bukša.
- Augstāk nav kur kāpt
«1995. gada 14. maijā, stāvot Everesta virsotnē ne gluži vairs uz cilvēku zemes un ne pa īstam arī vēl dievu debesīs, uz četrdesmit piecām minūtēm divi latvieši pirmo reizi kļuva par visaugstākajiem cilvēkiem pasaulē.
- Dzīves modelis – dambrete
Viņš bija ģēnijs un varēja kļūt par visu laiku izcilāko.
- Grīziņkalna titulētākais Gailis
Sasniedzis unikālu rekordu, vienā Latvijas čempionātā vieglatlētikā izcīnot astoņas zelta medaļas, bet kopā tiekot pie 32 Latvijas meistara un republikas čempiona tituliem, kā arī 16 reižu labojot Latvijas rekordus, pēc 15 gadu ilgās sportista karjeras Imants Gailis (1918. gada 19. septembris – 1985. gada 12. marts) kļuva par vienu no mūsu valsts spožākajiem treneriem.
- Airētprieks acīs mirdz
Kad astoņdesmito gadu sākumā Latvija guva spilgtus panākumus uz akadēmiskās airēšanas skatuves, vadošais dāmu treneris mūsu valstī bija Uģis Strazdiņš, kura audzēknes trīs gadus pēc kārtas kļuva par pasaules čempionēm.