Šogad pienācis tas brīdis, kad garām mūsu mīļajai skolai Daugavas krastā simts pavasaru, simts vasaru un rudeņu Daugavas ūdeņi plūduši, čalojoši, vērojuši paaudzes, kuras nemitīgi mainījušās — pirmie biklie soļi nezināmajā pasaulē, kur jāapgūst lasīšanas un rakstīšanas prasme, pie tam grūtā glītrakstīšana, kas prasījusi ne mazums pūļu un pat asaru (tagadējie skolēni to diez vai saprot).