- Apstājies!
Viena diena šur vai tur Atbildēt uz otra ziņu, Viena diena šur vai tur Izlasīt to — Dievs ar viņu… —, Bet tai otrā galā jau Satraukums sāk joņot prāta ejās, Ja nu ļauns kas atgadījies Zibošajā dienu skrejā?
- ***
Naktīs, kad zvaigznes debesīm mežģīnes auž, dienās, saule savu vaigu pie manējā kad glauž — tie ir mūžības dāvāti mirkļi, ko sirdsgaismai gribu saglabāt.
- Nesalauz mani!
Jums nebūs otru zākāt, Ne pazemot, ne zemē spiest.
- ***
Raud aiz loga rudens vējš, Kā man viņu mierināt?
- ***
Drīz izdegs rudens ziedu sārts Pa dzirkstelei, pa liesmiņai, Un kā tai senā dziesmiņā — Viens rudens atkal aizvadīts.
- Rudens dvēselē
Kad rudens klusi kokos ienāk Un lapas zelta krāsās mirdz, Es saprotu — nekas nav mūžīgs, Bet visu skaisto glabā sirds.
- ***
Ne vairs glāstā aizsniegt, Ne karstā asarā noritēt.
- ***
Ir katram sava vieta pasaulē šai ierādīta — Lai ko tev sacītu, nav tikai viena patiesība.
- ***
Ja kāds mūsu gadus skaita, Liekas, pieskaitīts par daudz, Kaut ar gaita nav tik raita, Nevar zināt, cik mums ļauts, Jo tie gadi — tikai viens Laika upes pieskāriens.
- ***
Tā taka.
- Rudens haikas
Neskaties manī, Bet tikai zaļzeltītā Pērses spogulī.
- Okeāns
Izžūst strautiņi, Pazūd mazās upītes, Jūra paliek mazāka, Bet atceries — ir vēl okeāns.
- ***
Dzērvīt, tu tuvāk debesīm esi, Maniem mīļotiem sveicienus nes.
- ***
Lapkritī izbrīnīts kokus es vēroju, Skatos, kā vējš to rotu bārsta.
- ***
Zilie virši septembrim jau plaukstās, Rudens elpu līdzās dedz.
- ***
Ar pīlādžu ķekariem sārtiem Stāv vakars pie rudens vārtiem.
- ***
Es pasmejos par gadiem saviem!
- ***
Sajust, kā dzīve noglāsta Arī tad, kad nasta par grūtu, Atkal no jauna uzplaukt, Kad rudens jau salnu sūta.
- ***
Tu vari!
- Tāda man sirds
Man dvēsele ir tāda, Tur neko vairs nevar mainīt — Sirds man pārāk līdzjūtīga, Sevi mēdz tā bieži aizmirst.