Sestdiena, 2021. gada 27. februāris 00:15
Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 18. februārī turpināja skatīt otrajam lasījumam sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikumu par jaunveidojamām novadu pašvaldībām un šai sakarā uzklausīja Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija 18. februārī turpināja skatīt otrajam lasījumam sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikumu par jaunveidojamām novadu pašvaldībām un šai sakarā uzklausīja Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus.
Sēdē sniegt viedokļus bija aicināti pašvaldību vadītāji no Auces, Dobeles, Engures, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Ozolnieku, Tērvetes un Tukuma novadiem, kā arī Jelgavas pilsētas Domes.
Tukuma novadu šajā sēdē pārstāvēja Tukuma novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns, Kandavas novadu – tā vadītāja Inga Priede un viņas vietniece Gunda Cīrule, Engures novadu – Domes priekšsēdētājs Gundars Važa, bet Jaunpils novadu – Ligita Gintere.
A. Zvaigzneskalns pie vārda tika tikai vēlā pēcpusdienā: “Karte, manuprāt, bija loģiska pašā sākumā, bet šobrīd process sāk izskatīties ļoti politizēts. Savukārt tas, ka Tukuma novada pašvaldība savā Domes lēmumā ir ietvērusi administratīvās reformas nepieciešamību, ir fakts. Bet, kā šo karti īstenot, tur parādās daudz nekonsekvenču. Par Tukuma administratīvās teritorijas aktuāliem jautājumiem nediskutē pēc būtības, tāpat kā par finansēšanu. Notikušas pavisam formālas sarunas Tukumā, pat ne diskusijas, bet ministrija vienpusēji informēja par notiekošo. Saprotams, ka iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar šo formālo pieeju, jo nav zināms, kas būs labāk pēc reformas īstenošanas un kāpēc nodokļu maksātājiem būtu jāpiemaksā par šo reformu. Šajā procesā 2019. gada 10. decembrī ir pieņemts Tukuma novada Domes lēmums, kurā noformulēts rakstisks viedoklis gan par reformu, gan par konkrēto likumprojektu un to neatbilstību vairākām tiesību normām, kā arī nepieciešamību to pārstrādāt, jau ievērojot iedzīvotāju intereses. Šis Domes lēmums ir komisijai pieejams. Tāpat pirms šī lēmuma konsultāciju procesā esam nosūtījuši arī jautājumus VARAM, uz kuriem saņēmām pavisam nekonkrētas atbildes. Tādējādi šī sazobe starp ATR un tās īstenošanas finansējumu ir neskaidra.
Katrā pašvaldībā ir atšķirīgs pieejamo pakalpojumu apjoms un dažāda lieluma naudas pabalsti. Apvienošanās gadījumā, lai nepasliktinātu iedzīvotāju situāciju, pabalstu un pieejamo pakalpojumu apjoms būs jāpielīdzina pēc augstākā no visos kaimiņu novados esošā, kas radīs papildu nepieciešamos izdevumus vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā.
Pirmkārt, algu izlīdzināšanai nepieciešami aptuveni 330 000 EUR, tas ir pie situācijas, ja būsim pārgājuši apvienotajā lēmējvarā no 56 deputātiem uz 19 deputātiem ar 170 000 EUR ietaupījumu. Jo izpildvarā atsevišķos novados algas ir dažādas un tās nāktos pacelt līdz augstākajām. Pēdējā gada laikā esam divas reizes kāpinājuši algu līmeni Tukuma novada pašvaldībā (par 7,8 % 2019. gada vidū un 5,4 % ar 2020. gadu, lai konkurētu ar privāto sektoru).
Otrkārt, par brīvpusdienām, kur, piemēram, Engures novadā tiek nodrošināts pakalpojums no 5. klases. Lai visā apvienotajā novadā būtu vienādi, būtu nepieciešami papildu 700 000 EUR.
Treškārt, ministrija ir piesolījusi 300 miljonus reformai, tostarp vietējas nozīmes ceļiem, lai tuvākajos trijos gados šos līdzekļus novirzītu jaunā attīstības centra savienojumiem ar pagastu centriem. Uzdevām ministrijai attiecīgu jautājumu, kādi būs kritēriji? Atbilde: par šo konceptuāli lems valdība... Tas nozīmē, ka nav objektīvu kritēriju un ka viss notiks līdzīgi kā 2009. gadā, kad novada centra savienošanai ar pagastu centriem tika solīta tā saucamā “policentriskā” nauda. Mūsu gadījumā valdība neizpildīja vairākus solījumus ceļu posmiem: Tukums–Lestene, Tukums–Zentene, Tukums–Jaunsāti. Pagājuši vairāk nekā 10 gadi, jaunā reforma atkal sola tiem pašiem ceļiem. Provizoriski ceram no 300 miljoniem iegūt 8 miljonus eiro; labākajā gadījumā, ar to pietiktu Lestenes 14 km (provizoriski 5 miljoni izmaksā šī ceļa sakārtošana), vēl paliek pārējie ceļi, pievienojamo novadu problemātika un, kas būs ar Jaunpils asfaltēto, bet jau izdrupušo ceļa posmu?!
Ceturtkārt, apvienotās pašvaldības ieņēmumu bāzes krituma riskus neviens ministrijā nav vērtējis. 2009. gada reformai papildus bija krīze, kas samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus. Turpmākie daži gadi pagāja, sakārtojot aizņēmumu lietas, kas bija uzkrāti pagastos, algas pašvaldības iestādēs iesaldēja, attīstība stagnēja. Pašvaldība lēš, ka šobrīd mums mazāk draud iespējamā ekonomiskā krīze, taču situāciju sarežģīs gaidāmās kārtējās nodokļu reformas un nekustamo īpašumu kadastra vērtību izmaiņas. Pašvaldībām vidējā termiņā ATR īstenošanas gaitā būtu jāsaņem garantijas par ieņēmumu bāzes nesamazināšanos attiecībā pret iepriekšējo pārskata gadu, lai nesanāk, ka jaunas metodikas Pašvaldību Finanšu izlīdzināšanas fonda vai IIN sadalē varētu būtiski samazināt pašvaldības plānotos ieņēmumus. Kurš var dot šādas garantijas likumprojekta virzībā? Konkrēti: PFIF apvienotajiem novadiem būtu jāsaņem 10,3 miljoni eiro jau 2020. gadā. Tā būtu tāda situācija, kas garantētu visu pašvaldības kvalitatīvo darbu turpinājumu vidējā termiņā, lai turpmākajos 3 gados saprastu, kādu reālo ietekmi atstās ATR.
Piektkārt, vēl var minēt izaicinājumus un tiešās izmaksas, kas attieksies uz sociālo pakalpojumu izlīdzināšanu, vienotas lietvedības un grāmatvedības programmu ieviešanu, mājas lapu pārbūvi, attīstības plānošanas dokumentu (tai skaitā teritorijas plānojuma) pārstrādāšanu.
Apzināmies, ka šobrīd valdībai un Saeimai pietrūkst atbilžu par to, kas šo visu finansēs. Kāds labums atlēks vietējam iedzīvotājam, ja viņa administratīvās teritorijas nauda drīzumā tiks pamatā novirzīta ATR sasniegšanas mērķim, kaut gan racionālāk būtu to izmantot saskaņā ar katras administratīvās teritorijas izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem?”
Arī Engures novada mērs G. Važa un Jaunpils novada pašvaldības vadītāja L. Gintere pievienojās A. Zvaigzneskalna viedoklim un atgādināja, ka lauki izmirs un nomales tiks atstātas novārtā. Ligita Gintere šādu virspusēju pieeju un steidzamības kārtā virzītu nesagatavotu likumprojektu nosauca pat par nacionālās drošības apdraudējumu. Kandavas novada vadītāja Inga Priede deputātiem nodemonstrēja īpaši sagatavotu prezentācijas kopsavilkumu, kas apliecināja Kandavas novada gatavību palikt kā autonomai pašvaldībai. I. Priede pauda uzskatu, ka Kandava pakāpeniski varētu kļūt par reģionālas nozīmes attīstības centru. Uz to ministrijas pārstāvis norādīja, ka Kandavā esot tikai nepilni 4000 iedzīvotāju pretstatā Tukumā reģistrētajiem 18 tūkstošiem.
Komisijas deputātu iekšējā balsojumā iepriekš izskanējušie priekšlikumi par Tukuma, Engures un Jaunpils novadu saglabāšanu bez to apvienošanas tika noraidīti. Savukārt Kandavas novada patstāvības saudzēšanas priekšlikums tika atlikts uz atkārtotu izskatīšanu, jo balsojumā “par” un “pret” bija līdzvērtīgs balsu skaits.
Tālākajā reformas procesā gala lēmumu pieņems Saeima, bet “Tukuma Laiks” turpinās sekot notikumu attīstībai.
Laikraksta redakcija atrodas Talsu iela 4, Tukums, LV-3101
Redakcijas e-pasta adrese: dome@tukums.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 08.03.2013
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2020 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzēs esošajai informācijai ir informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
