Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 16. maijs 22:56
Vārda dienas: Edijs, Edvīns
Apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas pēdējā laikā izteikti notiek divos virzienos. Viens no tiem ir uzņēmumu nodokļu parādu uzkrāšana, to nomaksu nerisinot ar valsti, bet gan pametot savus rūpalus un veidojot jaunus uzņēmumus, tādējādi izvairoties no atbildības vai pat ar sākotnējo mērķi - iesaistīties dažādās nodokļu krāpšanas shēmās.
Otrs šobrīd arvien biežāk konstatētais un "skaļākais" virziens - ļaunprātīga iejaukšanās elektroniskajos kases aparātos un sistēmās ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos patiesos ienākumus pilnā apmērā un tādējādi ievērojami samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu. Klajš pierādījums tam ir pagājušās nedēļas laikā VID Finanšu policijas pārvaldes atklātais noziedzīgais grupējums, kas, veicot nelikumīgas manipulācijas ar kases sistēmām, izvairījies no nodokļu nomaksas lielā apmērā un krāpniecisko darbību rezultātā nodokļos nenomaksātās ievērojamās naudas summas izmantojis ne tikai savas personīgās labklājības nodrošināšanai, bet arī "aplokšņu" algu izmaksai saviem darbiniekiem, tādējādi liedzot viņiem sociālās garantijas un nodrošinājumu.
Tas viennozīmīgi kropļo uzņēmējdarbības vidi kopumā, proti, rada nepamatotas priekšrocības krāpniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem, pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju un būtiski apgrūtina valsts iespējas atbilstošā kvalitātē un apjomā uzlabot situāciju sociālās aizsardzības, izglītības, veselības aprūpes, drošības un sabiedrības aizsardzības jomās, kam valsts atbalsts un papildu finansējums šobrīd ir īpaši nozīmīgs un nepieciešams.
Tādēļ šobrīd ir īstais brīdis pastiprināt uzņēmuma īpašnieku un valdes locekļu atbildību par uzņēmuma darbību un godprātīgu un savlaicīgu nodokļu saistību izpildi. Jaunais tiesiskais regulējums nekādā veidā neskars godprātīgos valdes locekļus, kuri pat nodokļu parādu rašanās gadījumā sadarbojas ar VID un izrāda vēlmi atrisināt situāciju, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām.
Nodokļu administrācija ir pretimnākoša un gatava kopīgi ar uzņēmējiem rast atbilstošākos risinājumus, ja paši uzņēmēji savlaicīgi vēršas pie VID pēc atbalsta. Pēdējā gada laikā VID ir īstenojis vairākus atbalsta pasākumus - jau kopš 2014.gada 1.oktobra ir būtiski paplašinātas un uzlabotas grūtībās nonākušu nodokļu maksātāju iespējas risināt nodokļu parādu nomaksu – nodokļu kontroles rezultātā papildus aprēķinātos maksājumus iespējams sadalīt termiņos līdz pieciem gadiem; ja parāds izveidojies saistībā ar Krievijas embargo, arī var prasīt to sadalīt vai atlikt līdz pieciem gadiem. Nodokļu parādus, attiecībā uz kuriem ir uzsākta piedziņa, vienojoties ar VID, iespējams samaksāt termiņā līdz trim gadiem. Tāpat var izmantot tiesiskās aizsardzības procesa sniegtās iespējas.
Dialogā par šiem un citiem priekšlikumiem godprātīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanai un ēnu ekonomikas mazināšanai ir iesaistījušās arī lielākās uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija. Tiek ņemta vērā arī citu nodokļu nomaksas jomā sakārtotu valstu pieredze šo problēmu risināšanā - līdzīga atbildība valdes locekļiem noteikta arī Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā un Igaunijā.Līdzīgas prasības attiecībā uz kases aparātiem jau ir spēkā Zviedrijā, Beļģijā un Vācijā, un arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā tādas paredzēts ieviest ar 2017.gadu.
Sakārtojot minētos jautājumus, palielinātos valsts iespējas atbalstīt dažādas sabiedrībai būtiskas jomas, jo, piemēram, jaunās kases aparātu prasības ievērojami sekmēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kā arī tiks veicināta uzņēmējdarbības vides sakārtošana un godīga konkurence, jo atbildības noteikšana valdes locekļiem jau preventīvi mudinātu viņus rīkoties kā krietniem un rūpīgiem uzņēmuma saimniekiem.
VID Sabiedrisko attiecību daļa
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļiem pieejama sadaļā Kontakti > Struktūrvienības un darbinieki > Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvalde.
[1] Lai gan saskaņā ar Austrijas Johanesa Keplera universitātes profesora F.Šneidera pētījuma rezultātiem un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem ēnu ekonomikas apmēram Latvijā ir tendence samazināties – pēc Šneidera pētījumu datiem 2012.gadā 26,1%, 2013.gadā 25,5%, 2014.gadā 24,7%, tomēr salīdzinājumā ar citām ES valstīm ēnu ekonomikas apmērs Latvijā saglabājas salīdzinoši augstā līmenī (vidēji ES tas ir 18,5%), savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas 2014.gada pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2013.g." ēnu ekonomikas indekss Latvijā 2013.gadā ir 23,8%, kas ir par 2,7 procentpunktiem augstāks nekā 2012.gadā.
Redakcija atrodas: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1978
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]