- Es skatos un...
… neticu savām acīm... Lasu un pārlasu lapiņu no pastkastītes... Līdz šim mani ar savu uzmanību aplaimoja piedāvājumi pārdot dzīvokli, solīja darbu ārzemēs, aicināja uz veikalu...
- Pavasaris, mūžīgās vērtības un...
... viss pārējais, kas biezā slānī slīd pāri mūsu galvām ikdienā, no rīta ceļoties, pa dienu darbā, vakarā, atnākot mājās un ieslēdzot televizoru, — sekss, terorisms, ugunsgrēki, narkomānija, nāve, finanšu skandāli...
- Es skatos...
... un domāju, kādas vēstures liecības paliks pēc gadiem desmit, divdesmit, simt par mums, par laiku, kurā dzīvojam... Aiz muguras desmit brīvības gadi, paspējušas jau nodzeltēt toreiz tik kāri lasītās avīzes un žurnāli.
- Es skatos un...
… un priecājos. Liekas, beidzot ziemai ir gals. Briest kastaņu pumpuri, no zemes ārā lien sīki, zaļi asniņi...
- Es skatos un...
… neticu savām acīm. Vai tiešām es būtu tik svarīgu lietu palaidis garām!
- Es skatos un...
… brīnos, no kurienes vēl un vēl kā no burvju mākslinieka cepures tiek izvilktas arvien jaunas pieminekļu celšanas un renovācijas idejas? It kā nekā svarīgāka nebūtu, it kā mēs jau dzīvotu Leiputrijā, kur, "katrs iecelts saulītē, ar citiem kopā gavilē"!
- Es skatos un...
Es skatos un domāju: vai tiešām mēs tik ātri pie visa pierodam?
- Es skatos un...
Es skatos un nesaprotu, kāda aklības kaite jau ilgāku laiku ir piemeklējusi mūsu Valodas inspekciju un policiju? Un mūsu pilsētas tēvi? Vai viņi, visi kā viens, braukā limuzīnos ar aiztumšotiem logiem un neko neredz?
- Es skatos un...
… un domāju, cik ērti, ka cilvēki ir izdomājuši tādu vārdu "miljons"!
- Es skatos un...
Es skatos un nesaprotu, ir mums Rīgā Galvenais arhitekts un Galvenais mākslinieks vai nav?! Ar ko viņi nodarbojas? Viņi un tiem padotie darbinieki? Nu jau ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš mēs esam kungi mūsu dzimtajā zemē... Kungi?
- Es skatos...
... un neticu savām acīm — kā, VIŅI vēl grib, lai mēs par TO maksājam naudu?!
- Nepazaudēt sevi…
Mūsu dzīvi arvien vairāk papildina dažādi jaunumi, kas ielaužas mūsu ikdienā, un neviens mums nejautā, vai mēs to gribam vai ne.
- Es skatos un...
Es skatos un neko vairs nesaprotu! Pirms pāris dienām tieši pretī Rīgas Domei dižojās Kārļa Ulmaņa piemi- nekļa makets. Tiesa, pēc pāris stundām to novāca. Pēteris I zirgā noturējās ilgāk, dienas trīs. Jocīgas lietas notiek Rīgā!
- Ziļevu lietas absurdi
Šonedēļ "Vakara Ziņu" lasītājiem piedāvāta iespēja ieskatīties Ziļevu ģimenes bērnunama aizkulisēs. Tiesa, nejēdzību un nelikumību šajās aizkulisēs ir daudz.
- Es skatos un...
...un nesaprotu — vai tiešām mēs pēkšņi esam kļuvuši tik bagāti? Ņemt un atstāt likteņa varā mums visiem piederošu mantu?
- Amerikāņi nāk
Gandrīz ne mazāk kā korupcija, noziedzība un nabadzība Latvijas ļaudis nomāc vēl viena nozīmīga problēma — kultūras amerikanizācija.
- Es skatos un...
... un domāju — cik ātri mēs pie visa pierodam! Varbūt vienkārši par ātru skrienam? Uz Eiropu, uz NATO... No vienām Saeimas vēlēšanām uz otrām, pakaļ vienam solītājam, otram... Skrienam, neskatīdamies ne pa labi, ne pa kreisi.
- Es skatos un...
… un brīnos: vai tiešām — ne čiku, ne grabu! — Latvija būtu mainījusi savu ārpolitikas kursu, virzīšanos uz iestāšanos Eiropas Savienībā?
- Es skatos un...
Es skatos un domāju: re, cik ātri mūsu dzīvē ienāk visi tie "know how"! Ienāk vienam kas prātā, pamēģina, skatās — tā lieta iet!
- Es skatos un...
Es skatos un no sašutuma vai trīcu, avīzes lapa dreb manās rokās! Nu kā nu tā! Kā mēs, vēlētāji, Latvijas pilsoņi, tā varējām kļūdīties! Četrdesmit astoņiem mūsu Saeimas deputātiem trūkst naudas, lai varētu samaksāt dzīvokļa īri...