- Catūrtī “Duorza svātki” Viļānūs – par i ap pīnu
“Mes tymā vysā duorza skaistumā kai bitis, kai bišu spīts nosuojomēs: te pi vīna punkta – te teatri spielej, te keiseli vuorej, te sīru taisa, te da Latvejis kartei aizskrīnam, te pi jukys pozejam, vēļ i pa ceļam pučis spāka zeimem juosalosa.
- Maltā dzīvo karaliskā Dānijas porcelāna kolekcionāre
Zili baltos karaliskā porcelāna šķīvjus no “Royal Copenhagen” kolekcionē vien divi miljoni cilvēku visā pasaulē.
- Latvejis Nacionalajā bibliotekā – treis latgalistikā nūzeimeigi pasuokumi
14. decembrī 14.00 stuņdēs Latvejis Nacionaluos bibliotekys 8. stuova skaiteitovā byus vareiba satikt i runuot ar divu projektu puorstuovim, kas prezentēs pilotverseju latgalīšu volūdys tezauram i pīminis i atkluošmu gruomotu “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi”, kai ari sasatikt ar profesori Lideju Leikumu juos eipašajā dīnā.
- Profesorei Lidejai Leikumai – 70
Itei ir reize, kod vysi vuordi ruodīs mozi, jo juorunoj par cylvāku, kura lelums mierejams na omotūs i vuordūs, bet dorbūs.
- Rēzeknes novadā aizvadītas pirmās dzejas brokastis un trešais dzejas slams
7. septembrī par godu Dzejas dienām Latgalē, Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu kalnā pirmo reizi notika muzikālas dzejas brokastis “Gulguošona”, kas bija kā ieskaņa vakara pasākumam – dzejas slamam “Rogovkys dzejis voga”, kas šogad notika jau trešo reizi Nautrēnos, kas ir šūpulis daudzām ievērojamām personībām.
- Latgales stiprās draudzes: Vārkava
Latgalīšu woceleite šogad uzsāk stāstu ciklu par stiprajām Latgales katoļu draudzēm.
- Kāpēc Latgalē jārotājas tautastērpā?
Latgales cilvēkam, tāpat kā kurzemniekam vai vidzemniekam, identitātes un kultūrkoda apliecinājums ir tautastērps.
- Kāpēc pasaulei garšo Latgales ēdieni?
Jūlijs ir mājas kafejnīcu mēnesis, tāpēc arī “Latgalīšu woceleite” meklē atbildi vaicājumam, kāpēc itālim un polim, lietuvietim un ukrainim.
- Palikt Latgalē. Arī atbraukt, lai paliktu Latgalē
Latgale šobrīd ir diskusiju, pētījumu, drošības pasākumu centrs, ap kuru riņķo ministri, žurnālisti, pētnieki.
- Ilze Valaine jau bierneibā sapņova par iergelem
Ilze Valaine ir Preiļu katūļu draudzis iergeļneica (senōkais latgalīšu vōrds – varganiste).
- Kāpēc dziesmai jāskan latgaliešu valodā?
Nākamais gads skanēs Latgales Dziesmu svētku zīmē, un “Latgalīšu Woceleite” meklēja atbildes vaicājumam, kāpēc dziesma jādzied arī latgaliešu valodā.
- Mozī labesteibys dorbi
Tu vari dūmuot, ka pavysam naesi svareigs itymā pasaulī, BET:
- Moz vajag laimei!
Laimeigi i vasali bārni ir eistuo boguoteiba.
- Tāva sātys sirds
Prīca par kotru sātu, kas elpoj Latgolys dzeraunēs, i tikai ar mīlesteibu myusu laikūs tuos var uzturēt i atdzeivynuot.
- “Golvonais – lobys attīceibys saimē i storp cylvākim!”
Itymā nedelī pasaulī volda Valentina dīnys nūskaņa, bet cylvākim ir ari cyti īmasli svineibom.
- Prōteigi skaistys dūmys
“Grybu atsazeit sovā mīlesteibā! Iz tū bezlelpiļsātu Latgolu, iz tū kolnainuos i azarainuos zemis plekeiti, kuruo četrūs styurūs varātu byut Pīdruja, Izvolts, Rušyuna i Škaune. Iz itū kai ba vysod aizmierstū vītu, kura mani fascinej ar sovu dobu, viesturi i cylvākim.”(V. Lukaševičs)
- Latgolu īmyužynoj breineiguos fotografejuos
ARITA ATPILE-DONA ir nu tim cylvākim, kuri muok sev apleik īraudzeit skaistū pat mozuos lītuos i fotografejuos nūgiut breineigus momentus, ļaunūt laikam apsastuot.
- Kāds ir latgalietis vērtībās, raksturā un darbos?
“Latgalīšu woceleite” šoreiz palūkojās uz latgalieti, kāds viņš ir, ar biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītāja, latgaļu koka pils Andrupenes pagastā līdzautora, latgaliešu kultūras balvas “Boņuks” laureāta, liela latgalieša Aleksandra Lubāna un “Vietējās Latgales Avīzes” lasītāju acīm.
- Lielais galēnietis. Filozofs ar pīpi un Dieva pazīšanu
Sagaidot Latvijas valsts dzimšanas dienu, kuru svinēsim 18. novembrī, mēs varam lepoties ar daudziem novadniekiem, kurus droši varam dēvēt par lielajiem latgaliešiem.
- Piemineklis ir pateicība lielajiem latgaliešiem
Rēzeknē var smelties pieredzi, kā ar pieminekli uzsvērt latgaliešu devumu Latgalei.
