Bērnībā pirmās asociācijas, kas nāca prātā, izdzirdot Jelgavas vārdu, bija pils Lielupes krastā, cukurfabrika (to precīzi zināju no cukura pakām, ko pirkām veikalos) un vecais labais «rafiņš», kur padomju gados ražoja PSRS autobūves brīnumu – manā puikas skatījumā, stilīgus divpadsmitvietīgus mikroautobusus «Latvija».