Jūra aiz ne visai augstās un platās kāpas daždien rāmi šalca, kādu teiku stāstīdama, bet citudien, nikni draudot, auroja, krastā sasēdušajiem akmens večiem ar bangu dūri pa pieri zveldama un dzelmē ieliktos zvejas tīklus kā tīmekļus drisku driskās saplosīdama.