28. oktobris bija visai nemīlīga diena, kad vēji spraucās katrā apģērbā atvērtā vietā, taču esmu pārliecināts – visi ciemiņi, kuri ieradās pusdienas laikā Zaļeniekos, vispirms Zaļās baznīcas kapos, pēc tam iegāja dievnamā pasildīties un paklausīties iejūtīgo ērģeļu spēli un vēl pēc laika Zaļās muižas zālē, juta, ka šī sestdiena izvērtusies par svētku dienu.