- Vasaras garderobe ziemas miegā: kā uzglabāt apģērbu ilgākam laikam
Rudenī, mainoties sezonai, vasaras apģērbs pakāpeniski pazūd no ikdienas garderobes.
- No būvgružiem līdz riepām: kā dažādi atkritumi ietekmē vidi un kā no tiem pareizi atbrīvoties
Diemžēl daudzviet Latvijā paveras drūma aina – ceļmalās mētājas atkritumu maisi, bet mežmalās un pļavās – viss, sākot no sadzīves atkritumiem līdz riepām un vecai sadzīves tehnikai.
- Jauniešu ieradumi: starp “ātro modi” un videi draudzīgām izvēlēm
Jauniešu ikdienas izvēlēs līdzās ilgtspējai joprojām pastāv arī ātrās modes vilinājums.
- Klāt pikniku laiks: kā dabā atstāt iespējami mazāk pēdas?
Laikam kļūstot siltam un saulainam, arvien vairāk cilvēku dodas dabā – parkos, mežos un pie ūdens.
- Pārstrādājams vai nepārstrādājams? Kā pareizi šķirot plastmasas iepakojumu
Ikdienā plastmasa ir sastopama gandrīz visur – pārtikas iepakojumos, sadzīves precēs un ne tikai.
- Tava atvilktne var būt bīstamāka, nekā šķiet
Ko patiesībā nozīmē nepareizi izmestas baterijas.
- Daudz atkritumu veidu
Ekspertu pētījumi liecina, ka katru dienu cilvēks rada aptuveni 14 kilogramus atkritumu.
- Atkritumi kā resurss: Latvijas pieredze un skatījums kaimiņvalstīs
Lielāko daļu mūsu atkritumu var izmantot siltuma un elektrības ražošanai, un, pareizi tos apsaimniekojot, poligonos būtu jānonāk tikai tiem atkritumiem, ko nevar izmantot nekā citādi.
- Teju bezgalīgs stāsts – stikla burciņu var pārstrādāt tūkstošiem reižu
Stikla pārstrāde ir viens no veidiem, kā varam saudzēt vidi, ietaupīt dabas resursus un samazināt atkritumu daudzumu.
- Stiklu šķiro 65% iedzīvotāju
Lai arī lielākajai daļai (71%) Latvijas iedzīvotāju aprites ekonomikas jēdziens vēl ir svešs un viņi neizprot tās nozīmi savā ikdienā, tomēr faktiski tiek īstenoti vairāki aprites ekonomikas atbalstīti paradumi, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja.
- Tas taču tikai “saltiņš” jeb kāpēc bīstamiem un kaitīgiem atkritumiem nav vietas “parastajā miskastē”?
Tas taču tikai “saltiņš”, kas gan slikts var notikt, ja to izmetīšu sadzīves atkritumos?
- Vienreizlietojamo trauku spožums un posts
Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, aprites ekonomikas principi kļūst par būtisku valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas daļu un arī par katra cilvēka ikdienu, īpaši, ja runājam par izlietotā iepakojuma un vienreizlietojamo trauku apsaimniekošanu.
- Smēķēšanas ierobežojumi Latvijā
Latvijā ir ieviesti un vēl papildus tiks ieviesti vairāki smēķēšanas ierobežojumi.
- Cigaretes izsmēķis – maza atkritumu vienība, kas rada lielu apdraudējumu videi
Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē.
- Lai riepas var kalpot kā resurss, tās atbilstoši jānodod
Automobiļa riepas kā atkritumi dabā sadalīsies vairāk nekā 100 gadus, izdalot apkārtējai videi kaitīgas vielas.
- Degošu riepu ķīmiskais kokteilis
Laiks, kad Jāņu ugunskurā dedzināja riepas, ir palicis pagātnē, taču parastā ugunskurā, kam ar svētkiem nav saistības, viens otrs vēl aizvien mēdz iemest pa riepai.
- Izglītības iestādēm saka paldies par makulatūras un bateriju vākšanu
Pirms mācību gada noslēguma Tērvetes dabas parkā notika vides un zaļā dzīvesveida svētki, kuros ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” teica paldies papīra iepakojuma un bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” dalībniekiem.
- Elektrotehnikas dzīves cikla pagarināšana, šķirošana un pareiza nodošana
Ikvienam no mums mājās ir ne viena vien elektroierīce – ledusskapis, televizors, mobilais tālrunis, putekļusūcējs vai veļasmašīna.
- Ražot, patērēt, šķirot, pārstrādāt un atkal ražot
Latvijai līdz 2035. gadam ir jāpanāk, ka atkritumu poligonos tiek apglabāti ne vairāk kā 10% gadā radīto sadzīves atkritumu.
- Atkritumi kā resurss – plastmasas pudeles atgriešana apritē
Plastmasas izstrādājumi joprojām veido vienu no lielākajiem vides piesārņojumiem pasaulē.
