- Divās minūtēs no Lietuvas
No Skaistkalnes pagastmājas loga labi saredzama Latvijas – Lietuvas robeža, kas iet pa Mēmeles tilta vidu. Abos tilta galos ir iekārtots robežkontroles punkts.
- Nākotne – valdības un Eiropas rokās
No piecpadsmit Bauskas rajona pagastiem ar Lietuvu robežojas seši. Mēs apmeklējām divus – Brunavu un Skaistkalni.
- Ukros tic brīnumiem
Ukru pagasts dibināts 1921. gada oktobrī. Līdz tam pagasta teritorija bijusi Lietuvā. Tā kā Ukros dzīvoja daudz latviešu, no 1919. līdz 1921. gadam notika starpvaldību sarunas par administratīvo robežu maiņu.
- Cerība šo pusi vēl nav pametusi
Paradoksāli, bet lielākoties cilvēkus interesē, vai uz Marsa ir dzīvība. Taču gandrīz neviens neaizdomājas, kā dzīvo viņu pašu novadnieki.
- Divu ceļu krustojumā
Salīdzinot ar citiem rajonā, Neretas pagasts ir daudz labākā situācijā – to šķērso asfaltēti valsts nozīmes autoceļi Vecumnieki – Nereta – Subate un Jēkabpils – Lietuvas robeža.
- Dzīve bez ilūzijām un pašapmāna
Izrādās, visgrūtāk atrast atšķirības Zemgales «brāļu» pagastos ir Aizkraukles rajonā. Protams, katram ir savas ievērojamākās vietas. Tomēr visiem tā dēvēto nomaļu pagastiem problēmas lielākoties ir vienādas.
- Gārsene – Sēlijas pērle
Izturot vēl pārdesmit kilometru pa «veļasdēli» un pabraucot garām Aknīstei, nonākam nākamajā Jēkabpils rajona pagastā – Gārsenē.
- Triju novadu krustpunkts
Ilgs un vienmuļš ir ceļš no Jelgavas uz Jēkabpils rajonu – piekto lielāko Latvijā –, kuru senatnē dēvēja par Sēliju.
- Sesava – patvērums, kas dod spēku
Par Sesavu pirmās ziņas vēstures hronikās parādās 1251. gadā, kad vācu krustnešiem izdevās iekarot Zemgali.
- Par spīti grūtiem laikiem
Var ilgi stāstīt par to, cik skaista ir mūsu Zemgale. Un katra jauna tās apceļošana atklāj skaistus dabas stūrīšus un talantīgus, darbīgus cilvēkus.
- Mūsu novada bagātā vēsture
Nosaukumu Zemgale ieguvusi no baltu ciltīm zemgaļiem, kas, kā liecina 13. gadsimta vēstures avoti, apmetušās šeit uz dzīvi. Viņi dzīvoja šā reģiona robežās un veidoja sociāli, etniski un arī saimnieciski vienotu dzīves telpu.
- Zemgale skaitļos
Zemgali šķērso valsts galvenās automaģistrāles – «Via Baltica» (E67) un Rīga – Maskava (A6), dzelzceļa līnijas un maģistrālie naftas un dabasgāzes vadi.
- Tūrisms Zemgalē
Zemgali tradicionāli uzskata par Latvijas maizes klēti ar auglīgāko zemi un labi attīstītu lauksaimniecību.