- Pūtēju stāsti
Pieskāriens zvaigznei.
- Ozolnieku vidusskolas vēstures muzejam – 15
Sāk ar grāmatas tekstu koriģēšanu un tiek līdz idejai par muzeju.
- Ko Mītavā darīja Francis Pēteris Damms ar “Magia Naturalis”?
Ja mūsdienās kādam pajautātu, kas ir Francis Pēteris Damms un kāda šai personai saistība ar Jelgavu, iespējams, atbildi zinātu vien retais.
- Vissvarīgākais zīmogs Jelgavā
Seni priekšmeti ir ne tikai cilvēku, kam tie piederējuši, bet arī sava laikmeta liecinieki.
- “Izbaudu mirkli, kad spēlēju solo”
Turpinot pūtēju stāstus, “Zemgales Ziņām” savas atmiņas atklāja Aldis Feldmanis, kuru daudzi pazīst kā agrāko VUGD Jelgavas brigādes komandieri.
- Brīvprātīga iniciatīva un darbs
Agrākā Vairogmiesta teritorijas pirmajos arheoloģiskajos izrakumos atklāti 16. gadsimta baušķenieku apbedījumi, uzietas senlietas
- Dakteris daktera galā
Tieši pirms astoņdesmit gadiem – 1946.
- Mūzikā izpaudās brīvības alkas
Turpinot pūtēju stāstus, nonākam pēckara okupētajā Latvijā.
- Astoņdesmit gadu sena afēra
Otru virsrakstu šim rakstam varētu izvēlēties apmēram šādu: “Kas satrauca jelgavnieku prātus pirms astoņdesmit gadiem?” Atbilde vienkārša – nauda un savas ietekmes palielināšana.
- Kurš Jelgavā svinēja cūkas dzimšanas dienu un dzirdīja vistas ar vīnu?
Arvien lielāku popularitāti jelgavnieku un droši vien arī kādu pilsētas viesu vidū guvis Jelgavas Pilsētas bibliotēkas piedāvātais sarunu cikls “Novadpētniecības ceturtdienas – tas esot noticis Jelgavā”.
- Reiz tas bija moderni
Bauskas pils muzejā var aplūkot izstādi “Tērps un rotas Kurzemes un Zemgales hercogistē 1561-1620” par modes izmaiņām Kurzemes hercogistē divu paaudžu – pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera un viņa dēlu Frīdriha un Vilhelma – valdīšanas laikā.
- Lai taures skan!
Turpinot pūtēju stāstus, publicējam vēl dažas mūziķu un mūzikas mīļotāju atmiņas par grūtajām un neatlaidīgajām mācībām, kā arī spēlēšanu pūtēju orķestros.
- Pūtēju stāsti – īss vēstījums starp skaņdarbiem
“Zemgales Ziņas” turpina publicēt mūziķu un pūtēju orķestru dalībnieku atmiņas.
- Dzimtas saknes atved Latvijā
Ar savu “Sakņu grāmatu” no Šveices Latvijā bija ieradies pensionētais juridisko zinātņu doktors Pēteris Pauls un viņa tuvinieki.
- Visskaistākās jaunkundzes ir Jelgavā
Apskatot Latvijas pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijas, šķiet, ka visskaistākās sievietes ir bijušas zemgalietes.
- Latvijas medicīnas ikonai profesoram Paulam Stradiņam – 130
Šogad janvārī vairākkārt tika pieminēts ķirurga, onkologa, sava laika medicīnas vizionāra un Latvijas medicīnas vēstures aizsācēja Paula Stradiņa vārds.
- Vecais zvans uzdod jautājumus par Jelgavas vēsturi
2024. gadā Jelgavas centrā Svētās Trīsvienības baznīcas priekšā klusi un daudziem jelgavniekiem pat nemanāmi tika novietots baznīcas zvana fragments.
- Garajos kalnos atgādina par cilvēcību
Pieminot 1942. gada 8. janvārī nacistu okupācijas varas kalpu nogalinātos 443 Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas iemītniekus, memoriālā Būriņu mežā Garajos kalnos notika tradicionāls piemiņas brīdis.
- Pirmo latviešu valodnieku pieminot
Pirms 195 gadiem Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas (Academia Petrina) smagās durvis pirmoreiz vēra kāds trūcīgs jauneklis.
- Jelgavas senajām kapsētām veltīts pētījums
Nupat ceļu pie lasītājiem sākusi filoloģijas zinātņu doktora Jura Millera zinātniskā monogrāfija “Jelgavas senās kapsētas”.
