Pagājušā gada ceļojums uz Kopenhāgenu iegūla tikai personiskās piezīmēs, bet, šķetinot ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas dienas – 12. marta – raisītās izjūtas, iznira kā neatbildēts jautājums: vai un kam mēs ticam, kam domātas ikdienā tukšās Eiropas baznīcas, un vai lielā gavēņa laikā pasēdēt mājās nav labāk par bezmērķīgu dauzīšanos apkārt