- Mazāk cilvēku, dārgāka valsts
Iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, un vidēji uz vienu iedzīvotāju valsts ieņem un tērē arvien vairāk, taču tāpat visām vajadzībām nepietiek.
- Strādnieku mazāk, bet tērēt gribas
Kopš 2004. gada valsts izdevumi ir pieauguši no 36,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 46,1% no IKP 2025. gadā, bet nodarbināto skaits valstī ir sarucis no 910 tūkstošiem 2004. gadā līdz 811 tūkstošiem 2026. gadā.
- Vai ir laiks apšaubīt Eiropas PVN direktīvu?
Ir, maigi sakot, savdabīga loģika iekasēt nodokli par citu iekasējamo nodokli.
- Ražošanas jaudu pieaugums cenas nemazina
Zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomi uzstāda rekordus, taču cenas pretēji solītajam turpina augt.
- LSM darbība katram izmaksā 26,5 eiro gadā
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apgrozījums pēc būtības ir izdevumi, kurus apmaksā no valsts budžeta.
- Šodienas lēmumi noteiks, kā dzīvosim nākotnē
Tikai veicinot ekonomisko izaugsmi, Latvijā var mazināt potenciālos sociālo pabalstu sistēmas spriedzes riskus nākotnē.
- Saeimas tēriņu izaugsme neatbilst realitātei
Saeimas uzturēšanai tērējam arvien vairāk miljonu eiro, bet darba rezultāts – kopējā labklājība – nemainās.
- Sabiezē valsts parāda mākoņi
Valsts parāds jau ir pieaudzis 25 reizes kopš 2000. gada un var turpināt augt straujā tempā
- Nāvējoši kritieni ir Latvijas bēdu stāsts
Pēdējos 20 gados nāvējošu kritienu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir saglabājies teju nemainīgs.
- Visplānākais maciņš Baltijā
Pēc pamatizdevumu segšanas rīdziniekiem, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem, naudas paliek mazāk.
- Jaudīgi uzņēmumi – lielāks ieguvums
Vai esam gatavi upurēt ilgtermiņa attīstību īstermiņa fiskālu ieguvumu vārdā?
- Pasīvais sods par bērnu radīšanu
3+ bērnu ģimene ir tāda ģimene, kas nodrošina stabilu tautas ataudzi.
- Bez produktivitātes būs stagnācija
Produktivitātes pieaugums nozīmē strādāt ražīgāk, labāk, ātrāk, turklāt visiem, ja vēlamies to sasniegt.
- Cēloņi slēpjas aplamā izglītībā
Vai izglītības trūkums un jauniešu bezdarbs ir rūkošās dzimstības iemesls?
- Drošība – izaugsmes dzinējspēks
Pieaugošie valsts izdevumi aizsardzībai var kalpot kā labs tautsaimniecības izaugsmes stimulators.
- Izmēram ir nozīme
Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas pārmaiņas.
- Izmešu ir mazāk, bet ražošana sarūk
Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta.
- Betona ekonomika
Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā
- Jo mazāks komercsektors, jo vājāka valsts
Lai sabiedriskajā sektorā strādājošie varētu saņemt algu, nepieciešami nodokļu ieņēmumi, kurus vajadzīgajā apjomā jāspēj ģenerēt komercsektoram.
- Bez profesijas Latvijā ir grūti
Katrs darba tirgum zudušais jaunietis ir robs ekonomikā.
