- Protesta balsojums – krustceles Serbijai
Nule notikušās Serbijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas daudziem negaidīti noslēdzās ar valstī ilgstoši pie varas bijušās Progresīvās partijas un tās līdera, Serbijas eksprezidenta Aleksandra Vučiča, zaudējumu opozīcijā esošajam Studentu sarakstam. To veido vietējā līmenī atpazīstami visdažādāko uzskatu cilvēki, kurus vieno tikai antipātijas pret Vučiču un viņa vadīto politisko spēku un kuriem nav pat sava premjerministra amata kandidāta. Cik ticama ir iespēja, ka vakardienas protestētājiem izdosies kļūt par veiksmīgiem politiķiem un mainīt Serbiju?
- Stihiski nemieri vai jauns 1968. gads?
Plašie protesti un demonstrācijas dažādās Francijas pilsētās noveduši ne tikai pie vērienīgiem grautiņiem un laupīšanām, bet arī komandantstundu izsludināšanas un līdzību meklēšanas vēsturiskos procesos
- Apturētās sankcijas: politika bez ideāliem
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas eksportam noteikto sankciju apturēšanu, kā arī Ukrainas un tās prezidenta Volodimira Zelenska vainošana dīzeļdegvielas cenu kāpumā ASV kļuva par pēkšņu un aukstu dušu ne tikai Ukrainai, bet arī tās sabiedrotajiem Eiropā.
- Liceju nemieri kā krīzes spogulis
Francijā jau vairāk nekā divas nedēļas turpinās kārtējais protestu vilnis, kas – ierasti šai valstij – ātri pāraudzis ielu vardarbībā. Kā tas saistīts ar pēc septiņiem mēnešiem gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām, un kamdēļ ielu kaujās ar policiju aktīvi iesaistās cilvēki, kuri ir maz saistīti ar Francijas izglītības sistēmas samilzušajām problēmām?
- Pārmaiņas draudu novērtējumā
Virkne augsta līmeņa Eiropas valstu amatpersonu, kā arī šo valstu izlūkdienesti pēdējās nedēļās publiskojuši paziņojumus par Krievijas iespējamajiem turpmākajiem nodomiem attiecībās ar Eiropu, protams, saistībā ar Maskavas agresiju Ukrainā. Tajos ir atšķirīgs pašreizējās situācijas un Krievijas iespējamās turpmākās rīcības novērtējums. Kādēļ tā, kā šie paziņojumi saistīti ar Krievijā nupat aizvadītajām vispārējām vēlēšanām, un vai tiešām ir iemesli nopietnam uztraukumam?
- Kanādas ekonomiskās un politiskās krustceles
ASV un Kanādas attiecību pasliktināšanās līdz zemākajam līmenim kopš II pasaules kara beigām ir novedusi pie tā, ka mediji vēsta: Otavā kā alternatīva ASV tiek apspriesta īpašu, unikālu attiecību veidošana ar Eiropas Savienību (ES). Tostarp pieļaujot iespēju, ka Kanāda varētu iegūt ES asociētās valsts statusu. Galvenais iemesls tam, protams, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika un arī retorika – Kanādas nodēvēšana par ASV 51. pavalsti un citi līdzīgi izteikumi. Ar ko skaidrojama Trampa attieksme pret Kanādu, un cik reālas ir Otavas iespējas atrast alternatīvas ASV tirgiem un ietekmei?
- Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! Bet cik ilgi?
Aizvadītajā nedēļā – 9. septembrī – pēdējā gaitā tika izvadīts viens no cienītākajiem un tautā mīlētākajiem Eiropas monarhiem – Norvēģijas karalis Haralds V. Pēc savas radinieces – Lielbritānijas karalienes Elizabetes II – aiziešanas aizsaulē viņš bija palicis pēdējais no klasiskajiem, vēl Otro pasaules karu piedzīvojušajiem Eiropas monarhiem, kuriem augstais statuss bija nevis privilēģija, bet pienākums kalpot dzimtenei
- Nepālas traģēdija un globālie riski
26. augusta rītā Nepāla un daļēji arī Tibeta piedzīvoja vienu no lielākajām dabas katastrofām pēdējās desmitgadēs. Kalnu ledāja nogruvuma izraisīti plūdi prasīja vairāk par deviņiem simtiem cilvēku dzīvību, un bojā gājušo skaits tikai turpinās pieaugt, jo šobrīd vairāki tūkstoši cilvēku tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Ledāju nogruvumu skaits visā pasaulē turpina augt gadu no gada, un likumsakarīgi rodas jautājumi – kādi ir šīs parādības cēloņi, un vai ir iespējams nogruvumus paredzēt iepriekš?
- Savienoto Valstu divpartejiskā nestabilitāte
Pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas pirms novembra sākumā ASV gaidāmajām starpvēlēšanām liecina, ka demokrātu pārsvars pār republikāņiem visas valsts mērogā ir sasniedzis jau gandrīz astoņus procentus. Vairākumā Eiropas valstu šī ziņa, protams, tiek uztverta ar optimismu, lai gan ir arī viens būtisks «bet» – nesamierināmas iekšējās pretrunas pašu ASV demokrātu vidū. SestDiena lūko, kādi ir to galvenie cēloņi un ko gaidīt vai negaidīt no Savienotajām Valstīm pēc starpvēlēšanām?
- Dažādas intereses vienā šaurumā
ASV un Irānas militārā konflikta jūtamākais rezultāts globālā mērogā ir starptautiskajai tirdzniecībai ļoti nozīmīgā Hormuza šauruma bloķēšana, abām pusēm uzskatot, ka to drīkst šķērsot tikai kuģi, kuri iepriekš saskaņojuši savu maršrutu attiecīgi ar ASV vai Irānu. Rezultātā dažādu resursu, un vispirms jau naftas, pārvadājumi samazinājušies līdz pat desmitajai daļai no pirmskara apjoma, bet pieņemams kompromiss joprojām nav saskatāms. Ko vēlas panākt ASV un ko Irāna, un kādas ir cerības, ka kravu pārvadājumi pa Hormuza šaurumu tuvākajā nākotnē tomēr atjaunosies?
- Barjeras Gazas miera plāna ceļā
Jūlija beigās ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka ar islāmistu grupējumu Hamās panākta vienošanās par tā pilnīgu atbruņošanos Gazas joslā.
- Vēl viena migrācijas krīze
Pasauli atkal pāršalkusi migrācijas krīze – šoreiz starp Spāniju un Maroku. Lai arī ārēji to izdevies salīdzinoši ātri atrisināt, jautājumi, kādi zemūdens akmeņi stāv aiz šiem notikumiem un kas šajā ziņā gaidāms turpmāk, joprojām ir atklāti.
- Trešā valdība nepilnos divos gados
Pirms mēneša Lietuva ieguva jau trešo premjerministru un attiecīgi arī valdību nepilnu divu gadu laikā. Turklāt šoreiz piedzīvotas būtiskas pārmaiņas arī valdošās koalīcijas sastāvā, kur pretrunīgi vērtēto un bieži par populistisku dēvēto Nemunas rītausmu (Nemuno aušra) nomainīja zaļas ievirzes kreisie centristi – Demokrātu savienība Lietuvas vārdā (Demokratų sąjunga Vardan Lietuvos, DSVL). Jautājums, vai šīs pārmaiņas beidzot atnesīs mūsu kaimiņiem gaidīto iekšpolitisko stabilitāti, gan paliek neatbildēts
- Pretrunīgās pārmaiņas Ukrainā
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmums par valsts nu jau bijušās premjerministres Jūlijas Sviridenko un attiecīgi arī visa Ministru kabineta nomaiņu ir raisījis gan dažādas spekulācijas, gan plašas protesta akcijas ar prasību atstāt amatā populāro, šobrīd arī nu jau bijušo aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu.
- Pretrunīgais Greiems un viņa mantojums
Lindsijs Greiems gan ASV iekšpolitikā, gan ārpolitikā bija plaši pazīstama un nozīmīga, taču vienlaikus arī ļoti pretrunīgi vērtēta personība.
- Smagais Brexit mantojums
Kas ir galvenais favorīts cīņā par nākamā britu leiboristu līdera un attiecīgi arī valdības vadītāja krēslu, un kamdēļ plaši izplatīts ir viedoklis, ka arī šim cilvēkam neizdosies atrisināt Lielbritānijas problēmas?
- Olimpiskais aukstais karš?
Aizvadīto olimpisko spēļu laikā uzvirmoja runas par agresorvalstu pilnīgu atgriešanos sporta pasaulē, un nebija ilgi jāgaida – tas varētu notikt jau pavisam drīz. Sporta funkcionāri gan to pamato ar vēlmi saglabāt neitralitāti ģeopolitiskos strīdos un veikt vēl citas reformas olimpiskajā kustībā
- Albānijas protestu kārtējais cikls
Pēdējās nedēļās skaļi uzvirmojuši protesti Albānijā, piesaistot ne tikai reģiona, bet visas pasaules uzmanību.
- Par galveno frontes līniju kļūst aizmugure
Kā varētu attīstīties kara gaita, un kādi šobrīd iezīmējas iespējamie tā noslēguma scenāriji?
- Armēnijas grūtā izvēle
Jau pavisam drīz gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Armēnijai nāksies izdarīt dramatisku izvēli – starp pašreizējo varu, kas nebūt netiek viennozīmīgi vērtēta un pret kuru ir daudz iebildumu, vai kapitulāciju Maskavas priekšā, kas faktiski nozīmētu atgriešanos pagātnē
