- Tumšā (a)politikas matērija
Nedēļa pēc vēlēšanām pagājusi, rezultāti šoreiz gandrīz bez aizķeršanās, turklāt negaidīti pilnīgi visiem.
- Šīs ziemas atziņas
Kuri ir jūsu mūsdienu elki?
- Labrīt!
Tā kā realitātē rudens vismaz tajās Rīgas daļās, kurās aug kaut viens koks, šodien ir pārvērties par lapu pūtēju nebeidzamu trokšņošanu, šajā ziņā stabili pārspējot vasaras mauriņpļāvējus, rīdziniekam, kam to grūti paciest, atceroties savas tālās bērnības rudeņus, kad rītos skaļākais troksnis bija no lietus lāses vai krītošas lapas atsišanās pret palodzi, ir trīs izejas.
- Dalītāji un laupītāji
Kamēr lielvalstu līderi uzvedas kā puikas, kas cits uz citu apvainojas, tad salabst, tad grib spēlēties kopā un tad tomēr atkal pārdomā, tikmēr citā pasaules daļā uz cilvēkiem un viņu ikdienu joprojām krīt smagas bumbas, bet vēl citā vietā – zagļi paklusām aiznes veselu gadsimtu greznību.
- Ka dziesma nenokalst!
Par ko mēs, latvieši, dziedāsim Dziesmu svētkos, kad visi meži būs nocirsti un vietā izveidotas koksnes plantācijas?
- Cilvēku lietošanas instrukcija
Nesen ar dažiem brīnišķīgiem cilvēkiem pusi nakts sēžot zem liepām, apjautu, cik ļoti šī vasara man patīk.
- Latvijas vasara
Latvijā beidzot tā īsti iestājusies vasara.
- Mūsdienu teikas
Kādreiz teikas lielākoties tika stāstītas par nogrimušu pilskalnu likteņiem un ezeru izveidošanos, toties mūsdienu urbāno leģendu galvenie varoņi parasti tomēr ir cilvēki.
- Labslaprīt!
Globālās sasilšanas negatīvais pieaugums šovasar ir aktualizējis laika mašīnas nepieciešamību tiktāl, ka dažs labs būtu gatavs tajā sēsties un ceļot prom no slapjās šodienas arī tad, ja šī mašīna spētu pārvietoties laikā tikai uz pagātni, nevis arī atpakaļ.
- Mistikas klātbūtne
Satikt visus savējos, beidzot tiešām kārtīgi nopļaut zāli, sadedzināt ugunskurā lieko, «legāli» negulēt veselu nakti, vēl piedevām malkojot alu, izdejoties un izdziedāties, uzvilkt tautastērpu – kas no tā visa ir jūsu Jāņi?
- Otrā rīta jautājumi
Pašvaldību vēlēšanas aizvadītas.
- Aizkrāsot nevarēs
«(..) tā ir sajūta. Ideoloģija. Bet pats galvenais – cilvēks.» Ņemot vērā aizvadītās nedēļas kontekstu, kad visā Latvijā ar iepriekšējo balsošanu jau sākās pašvaldību vēlēšanas, gandrīz varētu domāt, ka šie vārdi teikti par politiku.
- Vēlies, vēlies, kaut ko vēlies…
Tas mirklis ir pienācis – palikusi vairs tikai nedēļa līdz brīdim, kad ar lielākām vai mazākām mokām smadzenēs, priecīgāki vai drusku ieskābu seju dosimies balsot par savu pilsētu vai novadu turpmāko pārvaldību.
- Sarkanās lupatas un nākamība
Ko lai pasaka par nākamību?
- Pret karu. Par sāpīgo. Arī krieviski
Dziedātāja Zemfira pēc savas pēdējās uzstāšanās Maskavā 2022. gada 24. februārī sociālajos tīklos ierakstīja: «Man ir skumji, smagi, es raudu. Es negribu karu. Un es neesmu gļēvule.
- Labrīt!
Esmu jau tik sens, ka atceros redzējis Staburaga klinti slejamies augstu virs Daugavas viļņiem, kā arī piedzīvojis laikus, kad uzpūsts Z burts uz sētām un māju sienām nozīmēja Zorro un kad Slokas ielā vēl nebija sācies nebeidzamais remonts, uz kura fona Ušakova cīkstiņš ar Krišjāņa Barona ielu šodien šķiet vien tādas smilšu kastes spēlītes.
- Zaļās ziepes un laimes formula
Vērienīgi lauksaimnieku protesti Eiropā, traktori ielās arī Latvijā, Ždanokgeita un tam visam pa vidu laimīgāko cilvēku noteikšana pasaulē.
- Ilgas pēc atredzēšanas
Jāpiekrīt, ka nudien latviski nav īsti vārda, kā apzīmēt vēlmi kaut ko nebūt redzējušam; nevis nezināt, bet vēlēties nekad to nebūt zinājušam.
- Ne tikai skatītāji
Dzīvības spēks un vienlaikus trauslums mani arvien pārsteidz nesagatavotu.
- Bērna acīm
Janvāris Latvijā saistās ar barikāžu laiku.
