- Trūcīgi pensionāri – vai tāda būs nākotne?
Latvija pensijām netērē daudz, tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā.
- Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu
Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti.
- Slimi cilvēki valsti ar nodokļiem nebaros
Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā (ES), veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā
- Kā igauņi ekonomikas skrējienā tika pirmie
Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.
- Inženieru trūkums sākas pamatskolas matemātikā
Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu.
- Vai briest trešais – zaļās emigrācijas vilnis?
Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam.
- Izglītības sistēma – daudz «betona», maz jēgas
Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.
- Mācām vienus, vajag citus
Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darbvietu Latvijā, un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī došanos peļņā uz ārzemēm
- Rīga – kļūdu indikators
Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu.
- Bez dotācijām tikai Rīgā un Pierīgā
Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu (IKP), ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido finanšu izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga.
- Darbvietu sociālisms
Piecos Latvijas novados 2021. gadā sabiedriskajā sektorā darbvietu bija vairāk nekā privātajā sektorā, vēl septiņās pašvaldībās – privātajā sektorā strādājošo pārsvars bija minimāls, tādu pārsteidzošu ainu parāda Jura Paidera aprēķini, balstoties uz Centrālas statistikas pārvaldes datiem.
- Labklājība uz parāda
Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā
- Tirdzniecības bilance – robs ekonomikā
No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim – Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.
- Cilvēku mazāk, parādu vairāk
Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (pēc Māstrihtas kritērijiem).
- Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā
Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.
- 2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā
Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogiem Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija.
- Nav darba, nebūs cilvēku
Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darbvietas.
- Latvija izmirst! Kuru tas interesē?
Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuru tas interesē?» Cauri laikiem